Ministre: Ir gadījumi, kad skolas saskatītus vardarbības gadījumus vecāki neatzīst

Viņa uzsvēra, ka bērni uzvedības modeli ņem no ģimenes, un reizēm ir gadījumi, kad izglītības iestāde redz vardarbības gadījumus, bet vecāki problēmu neatzīst, tāpēc ar vecākiem ir jāstrādā, jāizglīto.

«Vecākiem ir jākāpina savas zināšanas,» uzsvēra ministre, runājot par ģimenes nozīmi vardarbības mazināšanā skolā.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs preses konferencē teica, ka nepieciešams strādāt pie vecāku attieksmes maiņas, jo ir gadījumi, kad vardarbība izglītības iestādēs no vecāku puses tiek pat akceptēta.

«Reizēm izskan frāzes — kautiņš normāli, kurš tad nelamājas,» paskaidroja  Mihailovs, sakot, ja sabiedrība uzskata, ka vardarbība jau ir normāla, tad mainīt kaut ko ir grūti.

Čakša preses konferencē skaidroja, ka izglītības iestādes sniedz ieguldījumu kopējā sabiedrības labbūtības uzlabošanā, par to liecina arī starptautiski pētījumi. Tāpēc ir būtiski strādāt, lai izglītības iestādēs vardarbību ierobežotu.

«Jāuzsver arī vecāku atbildība skolēnu sagatavošanā,» teica ministre, akcentējot, ka ir gadījumi, kad vecāki nav izdarījuši savu darbu. Ministre norādīja, ka ir svarīgi izveidot atbalsta sistēmu, kas vērsta uz bērniem, izglītības iestādēm, pašvaldībām.

IZM Izglītības departamenta direktores vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos Olga Ozola preses konferencē teica, ka, lai mazinātu vardarbību skolās, jāizvērtē nepieciešamība grozīt normatīvos aktus, nosakot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas/novēršanas programmām, piemēram, šāds programmu saraksts tiktu izveidots nacionālā līmenī, atbilstoši efektīvu programmu kritērijiem vai jāizstrādā sava vardarbības novēršanas programma.

Tāpat, lai mazinātu vardarbību skolās, aktīvāk jāiesaista skolēnu pašpārvaldes, lai skolēnus vairāk izglītotu par to, kā vardarbība ir atpazīstama, kā rīkoties, saskaroties ar vardarbību, akcentēja Ozola.

Ozola norādīja, ka vardarbību skolās var mazināt institūcijām savstarpēji sadarbojoties. 

Ministrija norāda uz nepieciešamību pedagogiem padziļināti apgūt, kā preventīvi darboties, lai nepieļautu uzvedības pārkāpumus, kā radīt vidi, kas bērnus pasargā, kā atpazīt uzvedības pārkāpumus, tai skaitā vardarbību, kā arī jāvienojas par vienotu rīcību uzvedības pārkāpumu gadījumā izglītības iestādē.

Projektā «Profesionālās kvalifikācijas pilnveide bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana» ir izstrādāti profesionālās kompetences pilnveides programmu paraugi un to mācību metodikas un kurus varēs izmantot bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošie.

Tāpat jāveic padziļināti un regulāri pedagogu labbūtības pētījumi, aptaujas. Izglītības iestāžu pašnovērtējumu ziņojumos iekļaujama papildus sadaļa par pedagogu labbūtību izglītības iestādē, teikts ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Kā vēstīts, emocionālā un fiziskā vardarbība Latvijā ir plaši izplatīta problēma izglītības vidē, teikts IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien izskatīs valdība.

Ziņojumā teikts, ka izglītības vidē vardarbīgas attiecības mēdz būt starp izglītojamajiem, starp izglītojamo un pedagogu vai citu izglītības iestādes darbinieku, starp pedagogiem, starp pedagogiem un vecākiem. Personai, kas ir vardarbības upuris, parasti ir grūtības sevi aizsargāt, un viņš ir zināmā mērā bezpalīdzīgs pret pāridarītāju, kas var būt gan viena persona, gan personu grupa. Vardarbības upuri var būt gan viens izglītojamais, gan konkrēta izglītojamo grupa, gan pedagogs vai cita persona.