Melbārde: EK priekšsēdētājas runā skaidri iezīmējas turpmākās ES integrācijas prioritātes

Kā aģentūru LETA informēja politiķes birojā, līdzās digitālajai pārveidei un klimata pārmaiņu vadībai jeb zaļajam kursam notiek kopīgs darbs pie Eiropas veselības savienības izveides un Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietvaros rosināta jaunas Eiropas Aprūpes stratēģija, iestājoties par sociālo taisnīgumu ikvienam.

Tāpat kā nozīmīga prioritāte izvirzīta Eiropas aizsardzības savienība, masu mediju brīvība un žurnālistu drošība un vienota Eiropas migrācijas pārvaldība. Melbārdes ieskatā, apsveicami, ka Leiena savā uzrunā skaidri nosauca lietas īstajos vārdos, atzīstot, ka migrantu plūsma uz Latviju, Lietuvu un Poliju ir «hibrīduzbrukums ar mērķi destabilizēt ES», un ka ES negrasās ar to samierināties. Melbārde atzīmēja, ka tiks piedāvāti jauni veidi, kā cīnīties ar šo agresiju.

Komentējot Leienas sacīto, Melbārde akcentēja, ka EK priekšsēdētājas darbam ir raksturīgs optimisms un ambīcijas. Pēc EP deputātes paustā, to spilgti apliecina arī pieteiktās runas virsraksts «Savienības dvēseles atmoda». Melnbārdes ieskatā, tas ir hiperbolizēts un tālāk pašā runā neattaisnojas.

«Šāds virsraksts raisa gaidas, ka ES turpmākajā darbā lielāku uzmanību veltīs Eiropas apgaismības kustībai, lielākas pūles veltot izglītībai, zinātnei un kultūrai. Diemžēl tieši šie jautājumi vismazāk tika skarti,» uzsvēra politiķe, norādot, ka tā vietā runu caurvija cita vadošā tēze — Eiropa kā vienota komanda, kas ir bijusi veiksmes atslēga aizvadītā gada grūtību pārvarēšanā.

Melbārde uzsvēra, ka tas izpaudās kopīgā un mērķtiecīgā darbā vakcīnu radīšanā un to pieejamības nodrošināšanā ES un 130 pasaules valstīs, kā arī spējā mobilizēt lielus resursus Eiropas ekonomikas un sociālās krīzes novēršanai, operatīvi pieņemot «Next Generation EU» 800 miljardu programmu.

«Priecē, ka retorika mainījusies no runām par stratēģisko autonomiju uz sadarbību un piegādes ķēžu stiprināšanu. Tāpat pārliecinošāk sāk izpausties pagājušajā gadā priekšsēdētājas pieteiktā jaunā Eiropas «Bauhaus» iniciatīva, kas ir horizontāla, starpdisciplināra sadarbība starp inženieriem, zinātniekiem, arhitektiem, māksliniekiem, pilsētplānotājiem un klimata speciālistiem,» uzsvēra eiroparlamentāriete.

Melbārde pozitīvi vērtē, ka turpmākais gads ES būs veltīts jauniešiem. Viņa pavēstīja, ka 2022.gads šajā runā tika pasludināts par Eiropas jaunatnes gadu, tostarp, piedāvājot jaunas sociālās programmas «ALMA» ieviešanu, kas būs vērsta uz sociāli neaizsargātiem jauniešiem, kas nemācās un ir bez darba.

Politiķe uzsvēra, ka tomēr netika runāts un piedāvāts risinājums jauniešu mentālās veselības problēmām, kas samilzušas pandēmijas laikā. Melbārdes ieskatā, izceļama ir iniciatīva par jauna tiesību akta izstrādi, lai novērstu vardarbību pret sievietēm. Tāpat pilnībā atbalstāms ir Leienas aicinājums solidarizēties ar Afganistānas sievietēm, kas pēc ASV karaspēka izvešanas ir neapskaužamā situācijā.

Pēc EP deputātes paustā, attiecībā uz masu mediju politiku pozitīvi ir vērtējams piedāvājums izstrādāt Mediju brīvības aktu, taču, Melbārdes ieskatā, ar to nepietiek un ir svarīgi veidot reālus atbalsta instrumentus, lai patiesi ieguldītu mediju daudzveidībā un kvalitātē.

«Jautājumā par digitālo pārveidi pozitīvi vērtējama ir vēlme prioritizēt Eiropas tehnoloģisko suverenitāti, tostarp, izstrādājot Eiropas mikroshēmu aktu. Tāpat nozīmīgi ir panākt globālo vienošanos par minimālām likmēm uzņēmuma nodoklim, kas nozīmē, ka arī lielajām platformām kā «Google», «Amazon», «Facebook» arī būs pienākums maksāt pienācīgus nodokļus Eiropā,» pauda EP Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece.

Melbārde norādīja, ka attiecībā uz klimata pārmaiņām runā tika akcentēts Eiropas mērķis samazināt emisijas par 55% līdz 2030.gadam. Lai īpaši palīdzētu tām valstīm, kurām šī mērķa sasniegšana radīs vislielākās ekonomiskās pārkārtošanās grūtības, tiek veidots Sociālā klimata fonds.

«Leienas runai netrūka kritikas, un daļa bija veltīta viņas ambiciozajiem mērķiem globālajā telpā. Tomēr es šajā jautājumā pozitīvi vērtēju EK apņemšanos palīdzēt mazāk attīstītām pasaules valstīm pārvarēt klimata pārmaiņu un digitālās transformācijas izaicinājumus, jo ir skaidrs, ka bez starptautiskas solidaritātes šie būtiskie ilgtspējīgas attīstības mērķi nav sasniedzami,» rezumēja Melbārde.