Mediķu arodbiedrība revidentu kritikā par ārstniecības iestāžu darbību saskata būtiskus trūkumus

LVSADA uzskata, ka, pirmkārt, pats revīzijas mērķis — «novērtēt, vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta atbilstoši vajadzībām un iespējami labākajā veidā» — neietver «ne vārda par pieejamajiem resursiem».

Pēc arodbiedrības paustā, ziņojumā esot atrodama vien atziņa, ka «ierobežotais stacionārās veselības aprūpes finansējums ir galvenais faktors, kas neļauj plānot pakalpojumus atbilstoši pacientu vajadzībām», taču tas nav traucējis revidentiem apgalvot, ka stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus plāno un apmaksā, neņemot vērā pacientu vajadzības.

Tāpat LVSADA apgalvo, ka ziņojums satur daudz faktu, kas rada iespaidu, ka «aiz datu gūzmas mēģināts noslēpt jēgpilnas un objektīvas izpētes neesamību».

Piemēram, Nacionālajam veselības dienestam tiek pārmests, ka tas revīzijā nevarēja precīzi norādīt, cik minūšu nepieciešams stacionārās veselības aprūpes sniegšanai. Tātad: «tarifā ietvertā darba samaksas elementa pamatotība nav izsekojama». Tikpat labi varētu paģērēt no mežsaimnieka atbildi, cik mežā ir skuju un lapu, un, nesaņemot skaitli, sākt viņu sunīt par sliktu uzskaiti, revidentu secinājumu komentē LVSADA. Arodbiedrības ieskatā, šāda pieeja ir «atrauta no reālās dzīves un tāpēc kategoriski nav atbalstāma».

Kā vēl vienu kritizējamu piemēru LVSADA min to, ka ziņojumā atzīmēts, ka izdevumi ārstniecības personu darba samaksai no 2021.gada ir palielināti par 24%. Arodbiedrība apgalvo, ka arī šis fakts pasniegts atrauti no situācijas tautsaimniecībā. Proti, mēneša vidējā darba samaksa valstī tajā pašā laikā ir augusi par 32%, balstoties Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos. Tātad mediķu darba samaksu valdība padarījusi vēl mazāk konkurētspējīgu, uzskata LVSADA.

Vienlaikus arodbiedrība apstrīd revīzijas ziņojumā norādīto, ka no 2021. līdz 2024.gadam finansējums slimnīcām esot audzis vidēji par 8% gadā, bet hospitalizāciju skaits — vidēji par 4%. LVSADA vērš uzmanību, ka «aizmirsts piemetināt, ka patēriņa cenas tajā pašā laika periodā pieauga vidēji par 8,7% gadā atbilstoši CSP datiem».

«Tātad visa slimnīcu sistēma strādāja ar pieaugošu slodzi, taču valdība to finansēja, pat nekompensējot inflāciju!», apgalvo LVSADA.

Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ka šis Valsts kontroles ziņojums kopumā vērtējams kā politiska «pasūtījuma» izpilde valsts budžeta veidošanas periodā. Vienlaikus tas kārtējo reizi izgaismojot «kritisko darba roku trūkumu valsts un pašvaldību slimnīcās».

Tikmēr Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica aģentūrai LETA uzsvēra, ka Valsts kontroles revīzijas ir balstītas risku vērtējumā, veiktas neatkarīgi, profesionāli un atbilstoši starptautiskajiem revīziju standartiem. Turklāt šī revīzija par stacionāro veselības aprūpi tika sākta jau 2024.gada augustā.

Kā vēstīts, arī Latvijas Slimnīcu biedrība nepiekrīt Valsts kontroles revidentu kritikai par ārstniecības iestāžu darbu. Biedrība pārmetumus pamatā noraida, apgalvojot, ka Valsts kontrole izdarījusi secinājumus par stacionārajām ārstniecības iestādēm, neveicot padziļinātu izpēti kopsakarā ar citām veselības aprūpes sistēmas struktūrām un komponentēm. Slimnīcu tīkls esot jāvērtē kopsakarībās ar citām veselības aprūpes komponentēm un struktūrām, primārās un ambulatorās aprūpes pieejamību valstī kopumā, kā arī iedzīvotāju veselības, ienākumu, mobilitātes un citiem rādītājiem.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas.

Veselības ministrija (VM) Valsts kontroles revīzijā konstatētās problēmas slimnīcu darbībā sola risināt ar slimnīcu tīkla un sniegto pakalpojumu groza pārskatīšanu.

Kā aģentūru LETA informēja VM, tiek plānota slimnīcu tīkla pārskatīšana, lai izveidotu vienotu, funkcionālu un sadarbībā balstītu slimnīcu tīklu. Tajā klīniskās universitātes slimnīcas kalpotu kā vadošie centri ar metodisko vadību un kvalitātes kontroli, slimnīcās būtu skaidri definēti pakalpojumu grozi un ārstniecības profilu kvalitātes kritēriji, kā arī būtu «attīstīta psihiskās veselības ekosistēma», hronisko pacientu aprūpe, rehabilitācija un hospisa pakalpojumi.

Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas un pilotprojekta secinājumus, VM plāno pārskatīt stacionāro pakalpojumu profilus, definēt prasības stacionārajiem pakalpojumiem, tostarp izstrādāt slimnīcu sadarbības tīkla modeli, balstoties uz citu valstu pieredzi.

Tāpat plānota arī finansējuma modeļa pārskatīšana, lai veicinātu efektivitāti un kvalitāti, sola VM.