LU profesors: Iespējams, pedagogu lielākās problēmas nav finansiālas

Viņš sacīja, ka daži Rīgas skolotāji, kurus viņš pazīst, drīzāk ar bažām raugās uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) panākto vienošanos ar valdību, kuras dēļ tika atcelts plānotais pedagogu streiks. «Cilvēki man tiešā tekstā ir teikuši: «Mēs ceram, ka pēc šī mums algas nesamazinās, jo šobrīd algas mums ir lielākas nekā tās, kas tika panāktas, vienojoties starp valdību un arodbiedrībām.»»

Auziņš domā, ka pedagogu neapmierinātības pamatā ir sajūta, ka viņu darbs netiek novērtēts. Otra lielā problēma esot tā, ka vaina vienmēr tiek meklēta valdībā.

LU profesors atzīmēja, ka, piemēram, problēmu ar nepietiekamo mācību materiālu klāstu, visticamāk, attiecīgo nozaru skolotāji paši varētu risināt efektīvāk, piedāvājot ministrijai variantus, kā šos materiālus īsā laikā profesionāli sagatavot par atbilstošiem valsts budžeta līdzekļiem.

Lūgts komentēt, vai ir pareizi tādus fundamentālus jautājumus kā izglītības finansējums risināt priekšvēlēšanu laikā, Auziņš atzina, ka šajā laikā izdarīt spiedienu uz valdību neapšaubāmi ir vienkāršāk. «Mēs saprotam, ka tuvojas vēlēšanas un partijas, kuras šobrīd ir pozīcijā pie varas, ir tās, ar kurām notiek sarunas, un kuras gribētu labi startēt arī gaidāmajās vēlēšanās, tāpēc es domāju, ka šis brīdis nav izvēlēts nejauši, un arodbiedrību vadītāji ir politikā gana pieredzējuši cilvēki,» rezumēja profesors.

Kā ziņots, pedagogi iepriekš bija plānojuši 19.septembrī sākt streiku, taču valdība un LIZDA 16.septembrī vienojās par kompromisu pedagogu darba apstākļu uzlabošanai, tādēļ plānotais streiks tika atcelts.

Balstoties uz panākto kompromisu, Ministru kabinets ārkārtas sēdē sestdien lēma par pedagogu atalgojuma grafika izstrādi 2023.-2025.gadam. Vēlāk valdībā izveidotais atalgojuma grafiks tiks izmantots vidēja termiņa budžeta plānošanai.