Ložmetēji poliklīnikā jeb kā apsargāja Kārli Ulmani

Ēkas vēsture ir cieši saistīta ar blakus esošo villu «Dauderi». Pirms kara tā bija valsts prezidenta vasaras rezidence. Villu 1898. gadā uzcēla Ādolfs fon BINGNERS (Adolf von BÜNGNER), toreizējais alus darītavas Waldschlossen (tagad Aldaris) īpašnieks. Būdams pēc izglītības ķīmiķis, Bingners vadīja alus darītavu kopš 1880. gadiem. Savukārt alus darītavas dibinātājs ir Johans DAUDERS (Johann DAUDER), kurš tai deva pirmo nosaukumu. Pēc Daudera nāves vadību pārņēma Bingners. Ar viņu ir saistīta alus darītavas vērienīgā rekonstrukcija.

Par Sarkandaugavas uzņēmuma augsto līmeni liecina vien tas, ka 1905. gadā šeit notika starptautisks alus darītāju kongress, pulcējot vairāk nekā 100 profesionāļu no visas Eiropas.

Šajā ēkā Zāģeru ielā 11 kādreiz bija izvietots prezidenta Kārļa Ulmaņa apsardzes pulks

Ādolfs fon Bingners vēlējās būt paraugs ne tikai ražošanā – viņš nolēma uzbūvēt villu, par kuru runātu visā Eiropā. Savrupmāja bija pirmā ēka Sarkandaugavā, kurā bija elektrība, ūdensvads un pat lifts, kurš veda uz pagrabu, kur glabājās pārtika, ļaujot ērti nogādāt ēdienus un dzērienus uz virtuvi un viesistabu.

Savrupmājas arhitektūras stils ir eklektika. Apdares materiālus – no sarkanajiem ķieģeļiem līdz pat flīzēm – īpašnieks pasūtīja ārzemēs, Vācijā. Logus rotāja krāšņas vitrāžas, plašajās istabās bija izbūvēti grezni kamīni.

Villas galvenā rota bija parks, kura projekta autors bija Rīgas pilsētas dārzu pārvaldes direktors, arhitekts Georgs KŪFALTS. Starp citu, viņš bija tas, kurš projektēja zaļo zonu ap Bastejkalnu, ierīkoja Arkādijas parku, Esplanādi un izveidoja pirmo Krievijas impērijā pilsētu-dārzu – Mežaparku.

Bingnera villas parka centrālais elements bija dīķis ar gracioziem gulbjiem. Tajā bija daudz paviljonu, pastaigu cceliņu, tiltiņu un pat tornītis viduslaiku stilā. Starp citu, šogad parka rekonstrukcija ir pabeigta, un tas atkal ir atvērts apmeklētājiem…..

Pirmā pasaules kara laikā savrupmājas īpašnieki pameta Latviju, un neatkarīgās republikas gados viņu īpašumi tika nodoti Latvijas kredītbankai – faktiski valsts bankai. Pagājušā gadsimta 30. gados banka to uzdāvināja prezidentam Kārlim ULMANIM kā dzimšanas dienas dāvanu. Viņš tobrīd kā reiz meklēja vietu savai vasaras rezidencei.

Pirms pārcelšanās uz jauno rezidenci Ulmanis nolēma ēku rekonstruēt. Precīzas rekonstrukcijas izmaksas netika publiskotas, taču šodien Latvijas vēsturnieki min summu no 1 miljona līdz 1 miljonam 200 tūkstošiem latu. Tiem laikiem tā bija milzu nauda, kas zināmā mērā ilustrē nostāstus par pirmskara prezidenta neparasto pieticību…

Prezidenta ērtībām no Viestura prospekta līdz rezidencei tika izbūvēts ceļš, savukārt dzelzceļa sliežu priekšā tika uzstādīta aizsargbarjera. Vēl viens atribūts, kas līdz mūsdienām nav saglabājies, ir ap rezidenci izbūvētais betona žogs. Protams, rezidencei bija vajadzīga arī apsardze. Ulmanis pārcēlās uz vasaras  rezidenci 1937. gadā, un neilgi pirms tam sākās mūra divstāvu kazarmu būvniecība sardzes pulka vajadzībām.

Viens no interesantajiem ēkas akcentiem, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir pirmā stāva erkers. Taču tas nebūt nebija tikai dekoratīvs elements – kad prezidents atradās rezidencē, erkerā bija redzami ložmetēji. Pēc šīs detaļas varēja noteikt, vai valsts galva atrodas savā “ložā”. Kaut kas līdzīgs mūsdienu prezidenta standartam Rīgas pils tornī. Kad prezidents atrodas pilī, standarts ir pacelts.

Ēka sardzes pulkam tika uzcelta pēc tam, kad Ulmanis pārcēlās uz vasaras rezidenci. Sākotnēji apsardze atradās bruņu vilcienā, kas stāvēja uz rezerves dzelzceļa sliedēm.

Ulmanis vasaras rezidence pavadīja vairākas sezonas – no 1937. līdz 1940. gadam. Tieši pēc viņa iniciatīvas Bingnera uzceltā villa tika nosaukta par “Dauderiem”. Domājams, ka nosaukums ir cēlies no pussalas Sarkandaugavā, kas nosaukta par godu pirmās alus darītavas dibinātājam Johanam Dauderam. Taču nav izslēgts arī cits iemesls. Dauders pēc izcelsmes bija latvietis, bet Bingners – vācietis, un Ulmanim tas nepatika.

Skumjāk ir tas, ka villas oficiālais nosaukums vēl joprojām ir “Dauderi”. Lai gan Johans Dauders tās celtniecībā pat nav piedalījies.

Padomju laikos bijušajā prezidenta rezidencē tika atvērts bērnudārzs. Savukārt 1988. gadā tā tika iemūžināta kino – trīs sēriju filmā “Ifas pils gūsteknis”, kas uzņemta pēc Aleksandra Dimā romāna “Grāfs Monte Kristo” motīviem. Sarkandaugavas bērni rāpās pāri žogam, lai redzētu slavenos padomju aktierus, kas spēlēja šajā filmā.

Kopš 20. gadsimta 90. gadiem vēsturiskajā savrupmājā darbojas muzejs. Ekspozīcijas pamatā ir Vācijā dzīvojošā latvieša Gaida GRAUDIŅA senlietu un mākslas priekšmetu kolekcija. Šeit bieži var redzēt ekskursantus – gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus. Taču ejot garām blakus esošajai ēkai Zāģeru ielā 11, ko 1937. gadā funkcionālisma stilā projektējis arhitekts P. MARTINSONS, viņi neapstājas, lai gan šī ēka ir ne mazāk unikāla. No 1940. līdz 1945. gadam tajā bija kara hospitālis, pēc tam – pilsētas poliklīnika. Savu profilu tā nav mainījusi arī mūsdienās.

Rīgā ir daudz medicīnas iestāžu, kas celtas cara, pirmskara un padomju laikā. Lielākā daļa no tām pilda tās pašas funkcijas līdz pat mūsdienām. Poliklīnika Zāģeru ielā šajā ziņā ir unikāla, jo tā tika uzcelta pirmskara Latvijas prezidenta apsardzes pulka vajadzībām.

No Zāģeru ielas vēstures

Zāģeru iela Rīgas plānos parādījās jau 1876. gadā, turklāt ar tagadējo nosaukumu, kas nekad nav mainījies. Visā ielas garumā ir ieklāts asfalta segums, un tajā atļauta divvirzienu kustība. Ielas kopējais garums ir 388 metri.

Sabiedriskais transports pa Zāģera ielu nekursē, taču laukumā pie krustojuma ar Sarkandaugavas ielu ir aplis, kur apgriezās 9. maršruta tramvajs (tagad atcelts). Blakus šim laukumam dzelzceļa līnijā Zemitāni — Skulte plānots izbūvēt jaunu piepilsētas vilcienu pieturvietu (paredzams, ka tas nosaukums būs Dauderi, Aldaris vai Aldara parks).

Iļja Dimenšteins

Arhīva foto