Līdz 2030.gadam izveidos profesionālā atbalsta sistēmu pedagogiem

Ar metodisko centru Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno pilnveidot mācību procesa kvalitāti, nodrošinot metodiskā atbalsta materiālus un veicinot skolēnu snieguma izcilību. Skolotāji arī saņems atbalstu darbā ar dažādiem bērniem un nostiprinās savas izaugsmes iespējas, piemēram, kā grupas vadītājam skolā, metodiķim pašvaldībā vai valsts līmenī, kā arī mācību materiālu autoram.

Nacionālā līmenī iecerēts izveidot tādu profesionālā atbalsta sistēmu, kas spēj risināt mācību satura, metodikas un didaktikas jautājumus. Savukārt pašvaldību līmenī tiks stiprinātaa profesionālā atbalsta spējas, kas nodrošinās zinošu un profesionālu speciālistu kopienu, kas pedagogiem spēs sniegt nepieciešamo atbalstu uz vietas.

Finansējumu, ko saņems Valsts izglītības satura centrs (VISC), novirzīs vispārējās izglītības metodiskajiem atbalsta materiāliem, tai skaitā to aprobācijai, recenzēšanai, publicēšanai un uzturēšanai. Skolotāji varēs izmantot materiālus, lai secīgi plānotu, īstenotu mācību stundas vai tematus un novērtētu mācību satura apguvi. 

Pirmos varētu sagaidīt metodiskos materiālus dabaszinātņu apguvei vidusskolā un inženierzinību apguvei pamatskolā. Tos plānots izstrādāt līdz 2025.gada septembrim. Metodiskos materiālus pamatskolas un vidusskolas līmenī matemātikā plānots izstrādāt līdz 2026.gada 31.martam, bet latviešu valodā — līdz 31.augustam. 

Tāpat tiks pilnveidotas un attīstītas valsts izveidotās izglītības digitālās platformas, nodrošinot tajās ietverto mācību resursu pieejamību pedagogu atbalstam un talantīgo skolēnu dalību atbalsta pasākumos tiešsaistē. Tehniska un saturiska pilnveide, kā arī lietotāju atbalsts plānota digitālajām platformām «skolo.lv» un «mape.gov.lv» un tajās ietverto mācību resursu pieejamībai.

«Vienota un stratēģiski pārraudzīta» profesionālā atbalsta nodrošināšana paredzēta visās izglītības jomās — vispārizglītojošās skolās, profesionālās izglītības iestādēs, interešu izglītības iestādēs, pirmsskolās, izglītības iestādēs-attīstības centros, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.

VISC sadarbosies ar pašvaldībām un profesionālās izglītības iestādēm. Pēc IZM aplēsēm līdz 2025.gada 31.augustam izglītības speciālisti uzsāks mācības vismaz 90% pašvaldību. Savukārt, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu izglītības īstenošanai valsts valodā, VISC sadarbosies ar Latviešu valodas aģentūru.

Tāpat VISC sadarbībā ar IZM līdz 2027.gada septembrim būs jāiesniedz valdībā priekšlikumi par projektā īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā profesionālā atbalsta sistēmas funkcijām, tās dalībniekiem, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem tās darbināšanai.

Šobrīd metodiskā atbalsta funkciju vispārējā izglītībā īsteno valsts ģimnāzijas un speciālās izglītības attīstības centri, bet profesionālajā izglītībā — profesionālās vidusskolas, tehnikumi, koledžas un mākslu izglītības kompetences centri. Papildus tam iespēju robežās pašvaldībās un izglītības iestādēs profesionālo atbalstu pedagogiem ikdienā sniedz metodiķi, mācību jomu koordinatori, mentori un mācīšanās konsultanti.

Pret IZM ieceri iebilda Latvijas Darba devēja konfederācija (LDDK), paužot, ka no anotācijas nav saprotams, kas ir vienota un stratēģiski pārraudzīta profesionālā atbalsta sistēma pedagogiem, tostarp, kā tā darbosies, kā tā tiks pārraudzīta, proti, kas to veiks un kādi ir tai izvirzīti sasniedzamie rezultāti šīs investīcijas kontekstā, un kādas stratēģiskās vadlīnijas būs jāievēro to darbībā un kas to izstrādās.

Nozaru ekspertu padomes norāda, ka piedāvātais risinājums ir fragmentāru atsevišķu projektu apkopojums bez skaidras virzības uz metodiskā atbalsta sistēmas atjaunošanu Latvijā, kas var radīt 70 miljonu eiro investīcijas nelietderīgu izmantošanu.

Valdības sēdes laikā LDDK arī pauda, ka joprojām nav atrisināts interešu izglītības piedāvājums un pieejamība, īpaši STEM jomā. Ja valsts budžets risina problēmas ar STEM interešu izglītības pieejamību izglītības iestādēs, tad attiecībā uz sociālās atstumtības izglītojamajiem joprojām nav efektīvu risinājumu viņu pilnvērtīgai iesaistei interešu izglītībā, uzskata LDDK.

LDDK ieskatā būtiski attīstīt vienotu profesionālā atbalsta sistēmas modeli profesionālās izglītības atbalstam šajā pasākumā. Padomes uzskata, ka satura ekspertīzi, piemēram, kokrūpniecībā un tipogrāfijas jomās, nevar nodrošināt viens speciālists, savukārt plānotā pieeja veidot koordinatorus ir papildu administratīva personāla izveidošana, kam nav metodiskās kompetences. 

Ja pasākumā esošais finansējums nav pietiekams, LDDK aicina paredzēt vai nu risinājumu, kā metodiskais darbs tiek īstenots sadarbībā ar nozaru asociācijām, vai esošo tehnikumu metodiķu iesaisti nacionālo metodiķu amatos, nodrošinot trūkstošo kompetenci visās nozarēs, vienlaikus to realizējot, iespējams, daļslodzes principā.

Savukārt būvniecības nozares pārstāvji norādīja, ka IZM piedāvājumā nav neviena metodiskā materiāla, kas saistīts ar profesionālo izglītību. «Tā atstāta pabērna lomā,» secināja nozares pārstāvji. Viņuprāt, profesionālā izglītība ir jāizdala kā atsevišķa grupa ar atsevišķu finansējumu.