Levits aicina valdību vērtēt iespējas līdz 5% samazināt PVN likmi oriģinālliteratūrai un masu informācijas līdzekļiem

Levits argumentē, ka Satversmes ievada pirmais teikums norāda, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Satversme «precīzi raksturo latviešu valodas, kultūras un demokrātijas nozīmi Latvijas valsts izveidē un pastāvēšanā», raksta politiķis un uzsver, ka «Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un kultūras pastāvēšana un attīstība».

Prezidenta skatījumā, latviešu oriģinālliteratūra un grāmatniecība ir viens no svarīgiem latviešu valodas ilgtspējas pamatelementiem, savukārt kvalitatīvi masu mediji nodrošina demokrātisko diskursu publiskajā telpā. «Jebkurai valstij ir jāstiprina savas pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumi, tāpēc Latvijas valsts pastāvīgs konstitucionāls pienākums ir atbalstīt un veicināt latviešu valodas un kultūras un demokrātiskās valsts iekārtas ilgtspēju,» raksta politiķis, «valsts pienākums ir veikt mērķtiecīgus pasākumus un sniegt atbalstu latviešu oriģinālliteratūrai un grāmatniecībai, kas veido izglītotu, radošu, lojālu un uz latviešu valodas un kultūras pamata saliedētu Latvijas sabiedrību.»

Aizstāvot PVN likmes samazināšanu masu medijiem, Levits uzsvēris, ka ar vārda brīvības nodrošināšanu vien nepietiek, lai «pastāvētu pietiekami apjomīga, daudzveidīga un kvalitatīva demokrātiskā diskursa telpa», bet ir jābūt arī «avotiem», kas producē attiecīgo saturu, un kanāliem, kas to novada informācijas saņēmējiem.

«Būtisku darbu Latvijas demokrātiskā diskursa telpas funkcionēšanā nodrošina elektroniskie un drukātie masu informācijas līdzekļi (avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi). Tomēr, tāpat kā citās pasaules valstīs, arī Latvijā to ilgtspēja var tikt apdraudēta ekonomisko faktoru dēļ. Elektroniskie un drukātie masu informācijas līdzekļi Latvijā nevar pastāvēt tikai uz komerciālās bāzes, bez atbalsta mehānismiem no valsts puses. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionālajā tirgū, kur pieprasījums pēc drukātajiem masu informācijas līdzekļiem ir proporcionāli lielāks, taču to piegādes izmaksas ir augstākas,» uzsvēris prezidents.

Levits atzīmējis, ka arī no Satversmes izriet valsts pozitīvais pienākums veikt aktīvas darbības, lai veicinātu mediju daudzveidību, un tādējādi nodrošinātu, ka Latvijas iedzīvotājiem ir iespējas iegūt pēc iespējas plašu un daudzveidīgu informāciju par sabiedrībai aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem.

Prezidents atgādina, ka no 2004. līdz 2008.gadam Latvijā izdotajām grāmatām tika piemērota minimālā pazeminātā PVN likme 5% apmērā, bet ekonomikās krīzes rezultātā 2009.gadā tā tika palielināta līdz 22%, kas negatīvi ietekmēja nozares darbību, un grāmatu pirkšanas rādītāji grāmatnīcās kritušies pat par 70%. Rezultātā 2009.gada augustā PVN likme grāmatām tika samazināta līdz 10%, taču kopš 2010.gada janvāra tā ir noteikta 12% apmērā.

Savukārt PVN likme masu informācijas līdzekļu, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, piegādei un abonentmaksai ir pakāpeniski paaugstinājusies — no 5% 2005.gadā tā šobrīd ir 12% apmērā. Pārliecinoši lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu masu informācijas līdzekļu piegādei un abonentmaksai noteiktā pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme ir zemāka nekā Latvijā, atzīmējis prezidents.

«Lai radītu un izplatītu latviešu kultūras saturu un veicinātu latviešu valodas attīstību, valsts konstitucionāls pienākums ir rast risinājumu, kas sekmētu latviešu valodas oriģinālliteratūras un masu informācijas līdzekļu pieejamību sabiedrībā. Tas prasa ne tikai atbilstošas valsts politikas izstrādi, bet arī atbilstošu finanšu instrumentu piemērošanu attiecīgajām nozarēm,» raksta Levits.

«Atbalsts grāmatniecības nozarei un masu informācijas līdzekļiem Latvijā gan vēsturiski, gan pašlaik tiek nodrošināts ar PVN samazināto likmi, kas šobrīd ir 12% apmērā. Tomēr šis atbalsts ir nepietiekams latviešu oriģinālliteratūras un masu informācijas līdzekļu ilgtspējai. Te nepieciešama lielāka atsaucība un valsts atbalsts šīm Latvijas valsts un latviešu nācijas ilgtspējai būtiskajām nozarēm,» uzsvēris prezidents, «tādēļ esmu rosinājis izvērtēt iespēju noteikt PVN samazināto likmi 5% apmērā.»