Latvijas iedzīvotāju skaits pērn samazinājies līdz 1,872 miljoniem

Tostarp negatīva dabiskā pieauguma ietekmē Latvijā 2023.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. 

Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8200 remigrantu un 4400 Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 25 700 Ukrainas kara bēgļu, atzīmē statistikas pārvaldē.

Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka, neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju pērn bija vairāk nekā aizbraucēju — vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērnu, kas ir par 1464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Pērn nomira 28 031 cilvēks, kas ir par 2700 jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš un salīdzinājumā ar augsto mirstību 2021.gadā — 34 600 — par 19% mazāk. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs pēdējos gados ir nedaudz samazinājies — no 17 200 2021.gadā līdz 13 500 pērn.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 2415 cilvēkiem, starp kuriem 2051 bija Ukrainas kara bēglis. Iebraucēju skaits salīdzinājumā ar rekordaugsto skaitu  2022.gadā pērn Latvijā saruka uz pusi un bija 18 700, tostarp 4353 bija Ukrainas kara bēgļi, kamēr 2022.gadā pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 23 500 kara bēgļu. Samazinājās arī aizbraucēju skaits no Latvijas — 2023.gadā tie bija 16 300, tostarp 2302 bēgļi, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš.

No Eiropas Savienības pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 3900 jeb 21% no visiem iebraucējiem, bet no Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 5100 jeb 27,4%, kas ir par 79,7% mazāk nekā 2022.gadā, no tiem 4700 bija no Ukrainas. Savukārt no NVS valstīm ieradās 3700 jeb 19,6%, kas ir par 11,6% mazāk nekā 2022.gadā, tostarp no Krievijas ieradās 1700 jeb 9,1% no kopējā iebraucēju skaita. No Apvienotās Karalistes pērn ieradās 2700 jeb 14,6%, bet no citām valstīm ieradās 3300 jeb 17,4%.

2023.gadā 8200 jeb 43,7% iebraucēju bija remigranti — Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2022.gadu remigrantu skaits pērn samazinājās par 1100, bet īpatsvars no kopējā imigrantu skaita pieauga par 19,7 procentpunktiem.

No 16 300 aizbraucēju uz Eiropas Savienības valstīm 2023.gadā devās 9600 jeb 59%, kas ir par 17% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājusies emigrācija arī uz atsevišķām valstīm — uz Vāciju emigrēja 2300 (2022.gadā — 2900), bet uz Apvienoto Karalisti — 2200 (2022.gadā — 2600). Savukārt 2023.gadā nedaudz palielinājās emigrantu skaits uz NVS valstīm — par 34 cilvēkiem jeb 11,6%.

Apkopotie dati arī liecina, ka latviešu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 0,4%, bet īpatsvars 2024.gada sākumā pieauga līdz 62,6% (2023.gada sākumā — 62,4%) no visiem iedzīvotājiem.

Vienlaikus 2023.gadā baltkrievu skaits Latvijā samazinājās par 2,3%, poļu — par 1,9%, krievu — par 1,8%, bet ukraiņu skaits pieauga — par 5,2%. 

No visiem valsts iedzīvotājiem 87,3% ir dzimuši Latvijā un 12,7% — ārvalstīs. Dati arī liecina, ka 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,2% — Krievijā, 2,8% — Ukrainā, bet 1,9% — Baltkrievijā.

Savukārt 94,7% bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 7278 jeb 2% bērnu dzimuši Ukrainā, 1,3% — Apvienotajā Karalistē, bet 0,3% — Īrijā un Krievijā.

Pēc valstiskās piederības 86,2% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš — 86,1%), 9% Latvijas nepilsoņi (attiecīgi — 9,3%), 1,9% — Krievijas pilsoņi (2%), bet 2,8% — citu valstu pilsoņi, no tiem gandrīz puse jeb 48,5% Ukrainas kara bēgļi. 

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 50,6% visu Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 14,2% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 76,6% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. No visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 46,8%, bet 38,2% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

2024.gada sākumā 49% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,3% vīriešu un 24,8% sieviešu bija neprecēti, bet 3,3% vīriešu un 15,7% sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 68,7% vīriešu un 62,8% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Pērn Latvijā dzīvoja 1,307 miljoni jeb 69,8% pilsētu iedzīvotāju un 565 000 jeb 30,2% lauku iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvoja 45,9% valsts iedzīvotāju.

2023.gadā iedzīvotāju skaits saruka visos reģionos, tostarp visvairāk Latgalē — par 1,6% jeb gandrīz 4000. Vidzemē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,9% jeb 2600, Kurzemē — par 0,9% jeb 2400, Zemgalē — par 0,9% jeb 2000, bet Rīgas reģionā — par 107 cilvēkiem.

Rīgā dzīvo 605 000 iedzīvotāju, kas ir 32,3% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,3% no pilsētu iedzīvotājiem.

Starp valstspilsētām pērn iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Jūrmalā — par 1,9% jeb 996 cilvēkiem. Pārējās valstspilsētās iedzīvotāju skaits saruka, tostarp Daugavpilī — par 1,3% jeb 1000, Jēkabpilī — par 1,3% jeb 286, Ventspilī — par 1% jeb 314, Rēzeknē — par 0,9% jeb 247, Valmierā — par 0,9% jeb 209, Rīgā — par 0,7% jeb 4200, Liepājā — par 0,6% jeb 408, Ogrē — par 0,5%  jeb 117 un Jelgavā — par 0,2% jeb 135. 

Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija piecās valstspilsētās — Jūrmalā, Rīgā, Jelgavā, Ogrē un Liepājā.

2023.gadā iedzīvotāju skaits pieauga septiņos Rīgas reģiona novados — Mārupes, Ropažu, Ādažu, Salaspils, Siguldas, Ķekavas, Olaines, un vienā Vidzemes reģiona novadā — Saulkrastu. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā par 2,7% jeb 959 cilvēkiem.Visos šajos novados bija pozitīva migrācijas starpība, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ādažu novados. Pozitīva migrācijas starpība vēl bija arī Talsu, Ogres un Valkas novadā.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākais bija Ogres novads ar 57 700 iedzīvotāju, seko Valmieras novads ar 50 300 iedzīvotāju. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā — 43 600, kā arī Cēsu un Bauskas novadi — katrā 40 900. Mazākie pēc iedzīvotāju skaita ir Varakļānu novads ar 2900 iedzīvotāju un Valkas novads ar 7500 iedzīvotāju.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, arvien straujāk sarūkot dzimstībai, 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem samazinājās par 7661, un viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 15,6%. Par 8004 mazāks kļuva arī iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 63 gadiem, un viņu īpatsvars bija 61,6%. Savukārt senioru skaits vecumā no 64 gadiem pieauga par 4539, sasniedzot 22,8% no iedzīvotāju skaita. 

Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā bija 43,1 gads, tostarp reģionos tas bija robežās no 42,3 gadiem Rīgā līdz 45,5 gadiem Latgalē.

Lielākais bērnu un pusaudžu jeb iedzīvotāju vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars bija Rīgas reģionā — 16,2% no visiem reģiona iedzīvotājiem, bet to skaits 2023.gadā samazinājās par 2,4% jeb 3400. Vidzemē un Kurzemē bērnu īpatsvars bija 15,7% no visiem iedzīvotājiem. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē — 13,3%, kur to skaits arī vivairāk saruka — par 3,7% jeb 1236 bērniem. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 17,8% Jelgavā līdz 14,2% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads — 25,9% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā — attiecīgi tikai 10,6% un 11,4%.

Iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā (15-63 gadi) svārstās no 60,7% Kurzemes līdz 62,2% Rīgas reģionā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Rīgas reģionā — par 1100, bet visvairāk samazinājās Latgalē — par 3500. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62,2% Rīgā līdz 59,4% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (57%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (64,3%).

Visos reģionos, izņemot Rīgu, vairāk nekā 22% iedzīvotāju bija vecumā virs 64 gadiem, tostarp visvairāk Latgalē — 25,4%, bet vismazāk Rīgā — 21,6%. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars bija Daugavpilī un Ventspilī — 25,8% katrā, bet mazākais senioru īpatsvars bija Jelgavā — 21,3%. Visvairāk senioru bija Krāslavas un Valkas novados — attiecīgi 28,3% un 28% iedzīvotāju bija vecumā virs 64 gadiem, kamēr vismazāk senioru bija Mārupes novadā — 11,3%.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka gan Igaunijā, gan arī Lietuvā pērn joprojām pieauga iedzīvotāju skaits gan Ukrainas kara bēgļu, gan arī no citām valstīm iebraukušo dēļ. Igaunijā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 1,375 miljoni un valstī iebrauca 26 399 personas, bet emigrēja 12 543 personas. 2023.gadā arī Igaunijā novērots rekordzems dzimušo skaits — nedaudz mazāk kā 11 000 jaundzimušo.

Savukārt Lietuvā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 2,886 miljoni, kas ir par 29 000 vairāk nekā gadu iepriekš. Iebraucēju skaits valstī pārsniedza aizbraucēju skaitu par 44 900. Jaundzimušo skaits Lietuvā 2023.gadā bija 20 600, kas ir par 1400 jeb 6,5% mazāk nekā 2022.gadā.