«Latvijas gāze»: Krievijas prasība maksāt par dabasgāzi rubļos pirmšķietami nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama

Kompānijas pārstāvji norāda, ka «Latvijas gāzei» ir noslēgts un spēkā esošs ilgtermiņa līgums par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar Krievijas «Gazprom», kas paredz norēķinus par dabasgāzi eiro.

Atbilstoši izmaiņām Krievijas regulējumā no 2022.gada 1.aprīļa norēķini par dabasgāzes piegādēm, kas pēc 2022.gada 1.aprīļa tiek veiktas atbilstoši «Gazprom» ārējās tirdzniecības līgumiem par dabasgāzes piegādi ārvalstīs virknei valstu, veicami tikai un vienīgi Krievijas rubļos.

«Izvērtējot minētās norēķinu kārtības maiņas atbilstību iepriekš noteiktajam sankciju režīmam, pirmšķietami ir viedoklis, ka šāda norēķinu kārtība — Krievijas rubļos — formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama. Šobrīd «Latvijas gāze» turpina padziļināti analizēt piedāvātās norēķinu metodes maiņu gan no juridiskā viedokļa, gan no koncerna biznesa interešu viedokļa,» minēts paziņojumā.

Vienlaikus «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzīmē, ka «Latvijas gāzei»dabasgāzes krājumu apmērs krātuvē ir pietiekams, lai «Latvijas gāze» pildītu līgumsaistības pret mājsaimniecībām un citiem klientiem, piegādājot krātuvē iesūknēto dabasgāzi.

«Lēmums nesūknēt gāzi pa cauruļvadiem aprīlī tika pieņemts, ņemot vērā vēsturiski augstāko dabasgāzes cenu apjomu aprīlī, kas novestu pie nesamērīgi augstas dabasgāzes pārdošanas cenas mūsu klientiem un padarītu šādus piedāvājumus nekonkurētspējīgus,» skaidro Kalvītis.

Viņš arī min, ka «Latvijas gāze» turpina piegādāt dabasgāzi mājsaimniecībām un citiem klientiem atbilstoši noslēgto līgumu saistībām un līgumā paredzētajos termiņos un ir pilnībā gatava to darīt arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 31.marta, parakstīja dekrētu, kas paredz no piektdienas, 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Rietumvalstis iepriekš pauda, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.

Tāpat vēstīts, ka Lietuvas Enerģētikas ministrija sestdien, 2.aprīlī, paziņoja, ka Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību no šā resursa un reaģējot uz Krievijas enerģētisko šantāžu Eiropā un karu Ukrainā.

Vienlaikus Latvijas Radio dabasgāzes sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norādīja, ka kopš aprīļa sākuma uz Baltijas valstīm — Latviju, Lietuvu un Igauniju — vairs neplūst dabasgāze no Krievijas. Pašlaik dabasgāzes piegāde notiek no diviem piegādātājiem — no Klaipēdas sašķidrinātā dabasgāzes termināļa un Inčukalna dabasgāzes krātuves.

«Latvijas gāze» koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes — līdz 3,2 miljoniem eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir «Gazprom» (34%), «Marguerite Gas II.S.a.r.l.» (28,97%), «Uniper Ruhrgas International GmbH» (18,26%) un SIA «Itera Latvija (16%). «Latvijas gāzes» akcijas kotē biržā «Nasdaq Riga».