Latvijas Banka: Fiskālā politika vidējā termiņā saglabāsies stimulējoša

Centrālajā bankā atzīmē, ka budžeta deficīts šim gadam prognozēts nedaudz virs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), vērtējumam salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto būtiski nemainoties. Tiesību aktu izmaiņas, kas paredz saglabāt augstus aizsardzības izdevumus arī turpmāk, kā arī apjomīgās militārā aprīkojuma piegādes aiznākamgad palielinās prognozēto budžeta deficītu, tam pietuvojoties 5% no IKP līmenim.

Latvijas Bankā prognozē, ka 2026. gadā budžeta deficīts būs 3,3% apmērā no IKP, 2027. gadā — 3,9% no IKP, bet 2028. gadā — 4,8% no IKP.

Tāpat Latvijas Bankā norāda, ka budžeta izdevumu kāpums turpmākajos gados pastiprinās nepieciešamību aizņemties, un valsts parāda līmenis vidējā termiņā pārsniegs 51% no IKP.

Pēc Latvijas Bankā prognozētā, 2026. gadā vispārējās valdības parāds būs 47,9% no IKP, 2027. gadā — 51,3% no IKP, bet 2028. gadā — 51,2% no IKP.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka fiskālā politika Latvijā ir diezgan atbildīga un nesasniedz maksimāli atļauto deficītu. Viņš skaidroja, ka lielāka problēma ir lielie projekti un «vecie solījumi», piemēram, par viena procentpunkta atgriešanu pensiju otrajam līmenim.

«Mūsu mudinājums, kā to caurumu aizlāpīt — caur reformām, jo tas ir mazāk sāpīgi. Bet, lai reformas 2028. gadā to caurumu aizlāpītu, tās ir jāveic tagad. Strukturāli uzlabojumi ir tie, kas mazinās nākotnes problēmas,» teica Kazāks.

Viņš prpognozēja, ka tuvākajos gados budžeta politika būs relatīvi mērena un netiks izmantots viss deficīta apmērs, ko varētu. «Bet arī nevajag,» teica Kazāks, piebilstot, ka sākumā jātiek galā ar efektivitāti.

Komentējot potenciālos virzienus, kuros varētu samazināt valsts izdevumus, Kazāks teica, ka Latvijas Banka ir atvērta sarunām ar valsts pārvaldi un ministrijām.

Viņš skaidroja, ka, atverot valsts budžetu, būs kādas lietas, ko varēs ieekonomēt par pārdesmit vai 100 miljoniem eiro, bet pārējās lietas būs politiski lēmumi par to, kā pārdalīt resursus, kā lemt par turpmāku resursu piešķiršanu. Tāpat vajadzēs politiskus lēmumus par to, kurās jomās valstij nav jāpiedalās, un lielāku lomu var spēlēt privātais sektors.

«Tie būs tāda veida jautājumi, jo alternatīva ir tikai paagustināt nodokļus, lai nosegtu valsts vajadzības. Savukārt, ja paaugstina nodokļus, tad ekonomikas izaugsmi mēs nevis atbalstīsim, bet bremzēsim,» uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka tas nebūs vienkārši.

Viņš arī mudināja uzņēmējus uzrakstīt konkrētus un precīzus ierosinājumus, kas ir jādara valstij.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste teica, ka izdevumu samazināšanā ir jāsāk ar to sektoru, kurā vienkāršāk panākt politisko vienošanos veikt reformu.

«Tā būtu kļūda atkārtot kaut ko līdzīgu kā iepriekš — ka visi resori samazina izdevumus par 5% vai 10%. Neoptimizējot tīklus, tas padara situāciju vēl sliktāku. Tīkls ir plašs, resursi nepietiek, algas maksā mazas, spējīgus cilvēkus nevar piesaistīt, tīkls paliek plašs un pakalpojuma sniegšanas kvalitāte degradējas,» teica Rutkaste.