Latvijā piemin Otrā pasaules kara beigas Eiropā

Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un citas amatpersonas. Valsts prezidents akcentē, ka 8.maijā tiek atzīmēta nacisma sagrāve un Otrā pasaules kara beigas. Pieminot miljoniem nacistu upuru un pateicoties visiem, kas cīnījās pret Hitlera režīmu, jāturpina atgādināt pasaulei, ka Latvija brīvību atguva tikai pēc padomju okupācijas beigām teju pusgadsimtu vēlāk, uzsvēra politiķis.

Siliņa akcentē, ka pirms 79 gadiem Eiropā beidzās Otrais pasaules karš, kas izpostīja miljoniem dzīves un likteņus. Latvija un citas valstis tika okupētas — daudzas neatkarību atguva tikai vairākas desmitgades pēc kara beigām.

Premjerministre uzsver, ka Latvijas tautai izdevies atjaunot savu neatkarību, kas tai tika atņemta pēc PSRS un nacistiskās Vācijas noslēgtā «Molotova-Ribentropa» pakta, kam sekoja trīs okupācijas un neveiksmei nolemtie centieni ar varu iznīcināt tautas ticību Latvijas brīvībai. «Tāpēc šodien svarīgi turpināt sargāt Latviju un iestāties par Ukrainu, kas aizstāv savu valsti pret iebrucējiem,» teica Siliņa.

Savukārt Sprūds norāda, ka 8.maiju Eiropas un citas pasaules tautas atzīmē kā nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Arī viņš akcentē, ka Latvijai Otrā pasaules kara beigas neatnesa ilgi gaidīto mieru un brīvību.

«Okupācijas režīma dzirnakmeņi turpināja malt latviešu tautu līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990.gada 4.maijā. Varam būt lepni par ikvienu karavīru, ikvienu cilvēku, kurš cīnījās par mūsu valsts brīvību. Latvijas neatkarība un brīvība ir mūsu kopīgs pienākums un atbildība. Sargājam Latviju kopā,» pauž ministrs.

8.maijs jeb Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena ir diena, kad Eiropas un citas pasaules tautas atceras aizgājušā gadsimta lielāko traģēdiju. Otrais pasaules karš sākās 1939.gada 1.septembrī, bet Latvijā kara darbība sākās 1941.gada 22.jūnijā. Karastāvoklis bija izsludināts vairāk nekā 70 valstīs un tas prasīja vairāk nekā simt miljonu kritušo un ievainoto.

1945.gada 8.maijā Eiropā beidzās Otrais pasaules karš un iestājās miers. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tautas atguva neatkarību, Latvijā un Baltijā tā nenotika. Latvija neatkarību atjaunoja tikai 1990.gada 4.maijā, ko ar Konstitucionālo likumu nostiprināja 1991.gada 21.augustā.

1950.gada 9.maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, aicināja apvienot valstu ogļu un tērauda ražošanu, lai nodrošinātu mieru, kā arī uzlabotu dzīves līmeni. Tā bija pārliecība, ka kontinenta valstu attīstību var nodrošināt tikai miers, nevis savstarpēji kari. Tika sperts pirmais solis ES izveidē.

1985.gadā tika pieņemts lēmums 9.maiju svinēt kā «Eiropas dienu». Tā simbolizē vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. Kopš 2004.gada 9.maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu.