Latvija iesniegs apelācijas sūdzības Avena un Fridmana sankciju lietās

Latvija turpina paust stingru atbalstu Ukrainai, nosodot Krievijas agresiju un uzsākto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, līdz ar to pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos iesniegšot apelācijas sūdzības Avena un Fridmana lietās.

Iesniedzot apelāciju, Latvija lūgs EST atcelt spriedumus un neatcelt sākotnēji noteiktās sankcijas pret abiem uzņēmējiem.

TM pamato, ka, pieņemot sankcijas, gan par Avenu, gan Fridmanu bijuši gūti sākotnējie pierādījumi par aktīvi sniegtu materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju.

Lēmumu iesniegt apelāciju par EST spriedumiem var pieņemt Eiropas Savienības (ES) Padome un dalībvalsts. 

Latvija bija starp dalībvalstīm, kura aicināja iesniegt ES Padomes apelāciju, tomēr saskaņā ar ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendāciju un vairākuma ES dalībvalstu viedokļiem ES Padome to nedarīs.

Avena un Fridmana lietā pārsūdzības termiņš ir 20.jūnijs.

Jau ziņots, ka EST atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām, bet Latvija aicināja ES Padomi iesniegt apelācijas sūdzību.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) arī informēja, ka tiesību akti, ar kuriem sākotnēji noteiktās sankcijas tika pagarinātas, aizvien ir spēkā.

«Par spēkā esošo sankciju atcelšanu var lemt ES Padome, un līdz šāda lēmuma pieņemšanai sankcijas pret minētajām personām ir spēkā un personu īpašumā, valdījumā, turējumā un kontrolē esošie finanšu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, kā arī tos ir aizliegts darīt pieejamus minētajām personām,» iepriekš uzsvēra ĀM.

Savukārt Avena pārstāvis advokāts Jānis Kārkliņš aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka, prasot apelācijas iesniegšanu, Latvija rīkojusies emociju iespaidā, neizvērtējot spriedumu, jo tas esot ir «absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs».

Advokāts atzina, ka sankciju noteikšana kara sākumā bija pamatota politiska rīcība, bet turpmāk sankciju politika bija jāpilnveido, lai tā būtu efektīvāka un mērķtiecīgāka. Proti, esot jāvērtē, vai tas, ka uzņēmums, kurā Avens ir mazākuma dalībnieks, Krievijā maksā nodokļus, nozīmē, ka viņš atbalsta karu.

«Ja tā, tad arī visi tie Rietumu uzņēmumi, kuri strādā Krievijā, atbalsta Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju,» pauda advokāts.

Jau ziņots, ka sankcijas pret Avenu un Fridmanu katrus sešus mēnešus tiek pagarinātas, un pēc būtības viņiem ir tiesības pārsūdzēt katru šādu lēmumu, taču līdz šim tas nav ticis darīts.

EST spriedumā norādīja, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par Avena un Fridmana pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka viņu iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.

Avens un Fridman ir «Alfa Group» akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām «Alfa Bank».

Tiesa uzskata, ka, lai gan ar ES Padomes izvirzītajiem argumentiem var pierādīt Avena un Fridmana sava veida saistību ar Vladimiru Putinu vai viņam pietuvinātajām personām, tie neļauj konstatēt, ka viņi būtu atbalstījuši darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņi būtu snieguši materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju.

Avenam un Fridmanam noteiktas ASV, Lielbritānijas, ES un citu valstu sankcijas, jo šīs valstis uzskata, ka viņi ir Krievijas diktatoram Putinam tuvi cilvēki un apkalpo Kremļa intereses, arī Krievijas agresiju Ukrainā. Arī Ukraina noteikusi Fridmanam un Avenam savas sankcijas.

Avenam ir arī Latvijas pilsonība un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada viņš ar ģimeni dzīvo Latvijā. Tikmēr Fridmans, kurš ir arī Izraēlas pilsonis, turpina dzīvot Krievijā.