Latvija aicina rast tiesiskus rīkus, lai novērstu vairāk nekā 70 Krievijas pilsoņu darba turpināšanu Eiropas Padomē

Tieslietu ministrijā aģentūru LETA informē, ka tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) šodien Strasbūrā, Francijā, tiekoties ar EP ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču, uzsvēra nepieciešamību steidzami ar tiesiskiem risinājumiem novērst EP darbinieku, Krievijas pilsoņu turpmāku atrašanos organizācijā divus gadus pēc Krievijas izslēgšanas no EP.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī turpmākā attīstība Ukrainas Zaudējumu reģistram, kura darbība balstās uz Latvijā 2023.gada septembra konferencē pieņemtajiem «Rīgas principiem».

EP ir viena no līderēm Ukrainas atbalstā — tā attīsta Ukrainas Zaudējumu reģistru, risina jautājumus par starptautiska tribunāla izveidi par Krievijas agresijas noziegumiem Ukrainā, kā arī par Krievijas aktīvu izmantošanu tās radīto zaudējumu segšanai Ukrainai un citus ar Krievijas atbildību saistītus jautājumus.

Lībiņa-Egnere norāda, ka EP vērtības balstās cilvēktiesībās, tāpēc, principiāli aizstāvot šīs vērtības, pirms diviem gadiem EP dalībvalstis no sava vidus izslēdza Krieviju, jo tā īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu un nav tiesīga atrasties organizācijā, darbojoties pret tās mērķiem un to diskreditējot. Lai gan Krievija ir izslēgta, vairāk nekā 70 tās pilsoņu, kas strādā EP, pamatojoties uz Krievijai savulaik piešķirtajām darbinieku kvotām, turpina savu darbu, it kā nekas nebūtu noticis. Izslēgtās Krievijas pilsoņu darbība EP diskreditē šo organizāciju, tāpēc nav Latvijai pieņemama. Ģenerālsekretariātam ir steidzami jāmeklē tiesiski risinājumi situācijas novēršanai, uzsver ministre.

Vienlaikus EP ģenerālsekretāre norādīja, ka Ģenerālsekretariāts šobrīd nesaredz tiesiski pamatotus risinājumus, kā novērst Krievijas darbinieku strādāšanu EP.

Pejčinoviča Buriča atzīmēja būtisko ieguldījumu, ko Latvija sniedza savas prezidentūras EP Ministru komitejā laikā no 2023.gada maija līdz novembrim, uzsverot «Rīgas principu» pieņemšanas nozīmīgumu un to turpmāko ietekmi Ukrainas Zaudējumu reģistra izveidē.

Šobrīd Ukrainas Zaudējumu reģistrs ir saņēmis ap 1000 zaudējumu pieteikumu un paredzams, ka to apjoms sasniegs astoņus miljonus. Centrālais jautājums ir par to, kas segs šos zaudējumus. Tāpēc 16.aprīlī vienbalsīgi EP Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā pirmo reizi ieteica iesaldētos Krievijas aktīvus pārskaitīt Ukrainas rekonstrukcijas fondam un izmantot kompensācijās cietušajiem.