«Šajā situācijā ir jārunā, jo, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, [kaimiņvalstu] uzņēmumi grasās pārņemt [Baltkrievijas kravu tranzītu], jo nav sankciju režīma, kas aizliegtu tiem to darīt. Valstis pagaidām neatklāj savu pozīciju, un acīmredzot ar laiku tām būs jāreaģē un jāpasaka, ka par to domā,» Landsberģis sacīja Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT.
Lietuvas ārlietu ministrs arī norādīja, ka ir saņēmis ASV apliecinājumu, ka to amatpersonas «runā ar mūsu kaimiņvalstīm, lai tās — tāpat kā Lietuva — meklētu risinājumus, kā pārtraukt [Baltkrievijas diktatora Aleksandra] Lukašenko režīma finansējuma avotus».
Jau ziņots, ka ASV sankcijām pakļautā Baltkrievijas kālija mēslojuma ražotāja «Belarusjkaļij» kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts, kad 8.decembrī stājās spēkā ASV sankcijas. Noskaidrojies, ka Baltkrievijas valsts uzņēmums novembrī veicis priekšapmaksu Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» un ar šo summu pietiek, lai tas turpinātu «Belarusjkaļij» kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī.
Kā izteicies «Lietuvos geležinkeliai» vadītājs Mants Bartuška, kurš janvārī saistībā ar skandālu atstās amatu, par līguma laušanu uzņēmumam varētu draudēt simtiem miljonu eiro liels sods.
Lietuvas valdība paziņojusi, ka meklē veidus, kā valsts dzelzceļa kompānijai lauzt līgumu par «Belarusjkaļij» produkcijas transportēšanu, vienlaikus uzsverot, ka ASV sankcijas tieši neizliedz mēslojuma tranzīta kravu plūsmu caur Lietuvu.
Uzņemoties atbildību par to, ka «Belarusjkaļij» kravu tranzīts caur Lietuvu nav pārtraukts, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un satiksmes ministrs Marjus Skuodis iesniedza atlūgumus. Premjerministre Ingrīda Šimonīte pagājušajā nedēļā paziņoja, ka abu ministru demisiju nepieņem.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.