Kur ir pazuduši laikraksti un žurnāli: vai tiešām lielveikali atsakās no drukātās preses?

Arvien biežāk izskan viedokļi, ka drukātā prese izmirst un drīzumā izzudīs no veikalu plauktiem, tāpat kā citi agrāk populāri informācijas nesēji: disketes, kompaktdiski un zibatmiņas. Eļļu ugunij pielej arī baumas, ka lielie lielveikalu tīkli sākuši atteikties no laikrakstu un žurnālu tirdzniecības, jo tie tikai lieki aizņemot vietu, turklāt drukātie izdevumi esot pieejami specializētajos kioskos.

Press

Lai to pārbaudītu, mēs devāmies uz lielāko mazumtirdzniecības ķēžu veikaliem. Kā izrādījās, baumas neapstiprinājās. Maxima un Rimi veikalos ir ļoti iespaidīgs drukāto izdevumu klāsts jebkurai gaumei un makam. Tostarp dienas laikraksti ar jaunākajām ziņām, biezi nedēļraksti un specializēti žurnāli.

Press

Aplūkojot drukāto izdevumu plauktus, mēs nonācām pie secinājuma, ka ikviens šeit atradīs sev ko interesantu: vīrieši – žurnālus par medībām, makšķerēšanu, sportu un automašīnām, dāmas – modes žurnālus, dārzkopības padomus un sabiedriskās un kultūras dzīves aktualitātes. Interesentiem tiek piedāvāta arī specializētāka lasāmviela par vēsturi, zinātni un pat atsevišķs žurnāls, kas veltīts Latvijas arhitektūrai un dizainam. Visa šī daudzveidība ir pieejama gan latviešu, gan krievu valodā.

Interesants fakts: Latvijas iedzīvotāji negrasās attiekties arī no tādiem tradicionāliem izdevumiem kā TV programmas. Atsevišķu goda vietu veikalu plauktos ieņem izdevumi ar krustvārdu mīklām, skandāliem un dažādām mīklām. Spriežot pēc to daudzuma, tie ir ļoti pieprasīti un noteikti nekur nepazudīs.

Press

Vienīgais lielveikalu tīkls, kurā mēs neatradām nevienu avīzi, bija veikali LIDL. Vai tas būtu apstiprinājums baumām, ka veikali ir atteikušies no drukāto izdevumu tirdzniecības? Ar šo jautājumu mēs vērsāmies pie šī mazumtirdzniecības tīkla pārstāvjiem.

— Varu atbildēt, ka drukāto izdevumu pārdošana mūsu veikalu koncepcijā jau sākotnēji nebija plānota, — atklāja SIA “LIDL Latvija” pārstāvis Ingars Rudzītis. — To apliecina arī tiešsaistes mediju dominējošā pozīcija ikdienas ziņu un izklaides satura patēriņā.

Protams, ir ērti, kad visas pasaules ziņas ir kabatā un pieejamas tālruņa ekrānā (līdz brīdim, kamēr izlādējas akumulators), taču plašais preses klāsts citos veikalos un iedzīvotāju, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku, lielā interese liecina, ka laikrakstus un žurnālus norakstīt ir pāragri. Tie ir bijuši kopā ar mums četrus gadsimtus un, visticamāk, pastāvēs vēl ilgi.