Kulbergs: Portfeļi valdībā dalīti atbilstoši «partiju DNS»

Pēc politiķa vārdiem, viņš ņēmis vērā, ka nāk vēlēšanas un katra partija grib parādīt saviem vēlētājiem darbus tās interesējošajās jomās, attiecīgi atbilstoši partiju interesēm arī notikusi atbildības jomu dalīšana.

Neoficiāli izskanējušais amatu sadalījums topošajā valdībā esot pietuvināts reālajam, bet «ar niansēm», pauda Kulbergs, potenciālo ministru vārdus solot atklāt tikai pie prezidenta. Iespējamais aizsardzības ministrs valdības veidošanā skatīts kā «atslēgas persona», bet arī šī amata kandidātu AS politiķis nenosauca.

Kulbergs sprieda, ka īsā laikā viņam bijusi jāizpilda neizpilda «neiespējamā misija», un viņam šķiet, ka «ir izdevies salikt kombināciju, kurā ir apmierinātas četru pušu intereses un nav ielikta iekšā spriedze jau pašā sākumā». Pašlaik viņš neredz tādas problēmas, lai valdību neapstiprinātu.

Kā ziņots, Kulbergs šodien tiksies ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai viņu iepazīstinātu ar paveikto jaunās valdības izveidē.

Valsts prezidents pēc Evikas Siliņas (JV) valdības krišanas jaunas valdības veidošanu uzticējis AS politiķim Kulbergam, partiju sarunām atvēlot nedaudz vairāk nekā nedēļu.

Jauno valdību apņēmušies veidot «Apvienotais saraksts» (AS), Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un «Jaunā vienotība» (JV).

Iepriekš parakstīta potenciālās jaunās valdības pamata vienošanās, kas kalpo kā pamats turpmākajām sarunām par darbiem. Vienlaikus tapis zināms, ka amatus varētu dalīt pēc vienlīdzības principa, katram politiskajam spēkam piedāvājot četrus amatus, tostarp Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja.

Parakstītajā vienošanās dokumentā noteikts, ka koalīcijas partneri turpmāk nevirzīs izskatīšanai jautājumus, par kuriem nav panākta visu iesaistīto pušu vienprātība, kā arī apņemsies neatbalstīt ar valsts budžetu saistītus priekšlikumus bez kopīga politiska atbalsta.

Drošības stiprināšana definēta kā viena no galvenajām prioritātēm. Partijas apņēmušās nodrošināt pilnu atbalstu aizsardzības un iekšlietu dienestiem, tostarp robežas nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzības attīstībai un valsts iekšējās un ārējās drošības uzlabošanai. Plānots attīstīt bezpilota tehnoloģiju izmantošanu, pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu un uzlabot kritiskās infrastruktūras aizsardzību krīzes situācijās. Tāpat paredzēti pasākumi imigrācijas kontroles pastiprināšanai un stingrākai uzturēšanās atļauju izsniegšanas uzraudzībai.

Vienošanās dokumentā noteikts, ka valdība turpinās konsekventu atbalstu Ukrainai un iestāsies par sankciju politikas saglabāšanu un stiprināšanu. Vienlaikus partneri apņēmušies nepieļaut atkāpšanos no jau sasniegtajiem standartiem cilvēktiesību jomā, tostarp vardarbības apkarošanā un dzimumu līdztiesībā.

Cīņa pret korupciju, karteļiem un ekonomiskajiem noziegumiem paredzēta kā vēl viens prioritārs virziens, tostarp pilnveidojot publisko iepirkumu uzraudzību un paredzot plašāku digitālo risinājumu izmantošanu, kā arī stiprinot vēlēšanu procesa drošību ar tiešāku valdības vadītāja iesaisti.

Ekonomikas jomā paredzēts īstenot budžeta stabilizācijas pasākumus, tostarp pārskatīt valsts iepirkumus, ierobežot nepamatotas prēmiju izmaksas un uzlabot publisko finanšu caurspīdīgumu. Vienlaikus garantēts finansējums aizsardzībai un paredzēta prioritāra veselības aprūpes finansējuma palielināšana, izvērtējot budžeta iespējas.

Dokumentā ietverta arī lielo valsts projektu pārvaldība — attiecībā uz «Rail Baltica» paredzēta ciešāka virzības koordinācija premjera līmenī, savukārt par «airBaltic» līdz vasaras beigām plānots izvērtēt uzņēmuma attīstības scenārijus.

Sociālajā jomā uzsvars likts uz demogrāfiju un ģimeņu atbalstu, paredzot attīstīt ģimenēm draudzīgu vidi un uzlabot bērnu vienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību. Vienlaikus plānota pakāpeniska bāzes pensijas ieviešana un turpmāka veselības aprūpes sistēmas pilnveide.

Turklāt valdība iecerējusi aktīvi aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, īpašu uzmanību pievēršot finansējumam drošībai, lauksaimniecībai, kohēzijai un stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai.