Kulbergs ministru darbus sola vērtēt vismaz reizi mēnesī

Kulbergs sacīja, ka darbi tūlīt tiks apkopoti un tos skatīs Ministru kabineta (MK) sēdē 30. jūnijā.

Kulbergs pēc sēdes atzina, ka ne visi ministri ir pieraduši pie šāda uzstādījuma, savukārt viņš pats esot orientēts uz rezultātu. Premjers pauda, ka ministru darbiem jābūt atbilstošiem deklarācijai, jābūt izdarāmiem četros mēnešos, kā arī tiem jābūt izmērāmiem. Viņš vērtēja, ka dažām ministrijām ar to veicies labi, citām — grūtāk. Grūtākais jautājums esot bijis, kā izmērīt, vai darbs ir izdarīts — vai tas ir Ministru kabineta lēmums, likumu normu grozījumi, konkrēts regulējums, konkrēts iesniegts plāns.

Tāpat būtisks jautājums ir par to, vai darbu izpilde radīs fiskālu ietekmi, teica premjers.

Ministru prezidents pauda, ka minimums vismaz reizi mēnesī tiks vērtēts, kā sokas ar ministru prioritāro darbu izpildi.

Jaunā valdība apņēmusies koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, partneriem vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Par valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp arī drošas vēlēšanu norises nodrošināšana, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte un efektīva pārvaldība, Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Tāpat īpaša uzmanība tiks veltīta aktuālajiem jautājumiem veselības, labklājības, demogrāfijas un citās nozarēs.

Aizsardzības ministrijā plānots aktīvi strādāt pie Ukrainas pieredzes pārņemšanas un integrēšanas aizsardzības nozarē un Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstīšanas, aģentūru LETA informēja MK. Iekšlietu ministrijā prioritārie darbi būs saistīti ar migrācijas politikas plāna izstrādi, pasākumiem migrācijas ierobežošanai, civilo aizsardzību un iekšlietu dienestu kapacitātes stiprināšanu. Valsts un ekonomiskās drošības stiprināšana, kā arī valsts pilsoņu ārvalstīs līdzdalības vēlēšanās palielināšana būs Ārlietu ministrijas fokusā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas galvenais uzdevums būs nodrošināt 15. Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešamo digitālo risinājumu sagatavošanu, pārbaudi un ieviešanu. Tāpat plānots sagatavot politiski un juridiski pamatotu piedāvājumu īpašam atbalsta regulējumam Latgales reģionam un austrumu pierobežai un veidot tiesisko regulējumu, kas stiprina vietējo demokrātiju, nodrošinot pašvaldību tiesības lemt par savas teritorijas attīstību.

Tieslietu ministrija apņēmusies izstrādāt kompensācijas mehānismu bezpilota lidaparātu izraisīto zaudējumu segšanai, sekmēt tiesu varas neatkarības un kapacitātes stiprināšanu, kā arī izstrādāt tiesisko ietvaru sadarbības stiprināšanai ar Ukrainu.

Ekonomikas ministrija iecerējusi strādāt pie AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»» pašu kapitāla fonda izveides, daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes turpināšanas un administratīvā sloga mazajiem tirgotājiem samazināšanas. Finanšu ministrija plāno nodrošināt pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, sakārtot jautājumu par iepirkumu datu publiskošanu un izstrādāt priekšlikumus izmaiņām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija plāno strādāt pie enerģētikas infrastruktūras drošības, uzņēmējdarbības vides sakārtošanas un sagatavošanās apkures sezonai.

Satiksmes ministrija galvenās prioritātes būs «Rail Baltica» projekta tālākās virzības reālistiska modeļa izstrāde, «AirBaltic» stratēģijas maiņa un finanšu situācijas stabilizācija, kā arī rīcības plāns reģionālā sabiedriskā transporta nodrošināšanai. Zemkopības nozarē paredzēts turpināt aktīvi pārstāvēt Latvijas lauksaimnieku un zivsaimniecības nozares intereses Eiropas Savienības sarunās un sakārtot meža nozares attīstības un pārvaldības ietvaru.

Veselības ministrijas veicamie darbi būs saistīti ar slimnīcu tīkla reorganizāciju, pacientu vienotā pieraksta izveidi un zāļu reformu. Tikmēr Labklājības ministrijā plānots sākt «bāzes» pensijas ieviešanu, paplašināt pieeju «Goda ģimenes» statusa noteikšanā un palielināt finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Izglītības un zinātnes ministrija kā prioritāro darbu virzienu iezīmējusi izglītības pieejamības atbilstoši bērnu labākajām interesēm un drošības izaicinājumiem nodrošināšanu, vispārējās izglītības satura «Skola 2030» pārskatīšanu un augstākās izglītības eksporta izmantošanas negodprātīgai ekonomiskai imigrācijai novēršanu. Savukārt Kultūras ministrija šīs valdības laikā paredzējusi veltīt uzmanību Dziesmu svētku organizatoriskā modeļa uzlabošanai, informatīvās telpas drošības stiprināšanai, kā arī nodrošināt valdības deklarācijai atbilstošu nozares likumprojektu virzību.

Jau ziņots, ka premjers bija valdības ministriem uzdevis katram sagatavot trīs darbus, kurus viņi gatavi panākt šīs valdības laikā.

Saeima 28. maijā apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs Kulbergs. Jauno valdību veido «Apvienotais saraksts», Nacionālā apvienība, «Jaunā vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība.