Kulbergs: Lēmums par «Rail Baltica» ir balstīts steigā un nezināmas izcelsmes ciparos

Parlamentārā komisija ceturtdien četras stundas iztaujāja uzaicinātos par to, kad un kā radās ideja par «Rail Baltica» tā dēvēto «Rīgas cilpu».

Iepriekš Kulbergs sacījis, ka dzelzceļa projekts «Rail Baltica» «no sliedēm nogāja» 2013.-2014.gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos.

Sākotnēji esot bijusi iecerēta vienkāršota pamata trases līnija, kas savienotu Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar «Rail Baltica dzelzceļu, ar vienu atzaru pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tas pēc tā laika aprēķiniem izmaksātu ap 1,2 miljardiem eiro.

Taču 2016.gadā valdībā nonācis cits priekšlikums par «Rīgas cilpu», kur iesaistīta Rīgas lidosta un citi punkti. Tas radies 2013.gadā, pēc alternatīva vērtējuma, kas iepirkts ārpakalpojumā. Tāds risinājums izmaksātu ap 2 miljardiem eiro.

Kā šodien komisijas sēdē pauda Kulbergs, valdība toreiz esot pieņēmusi lēmumu, balstoties uz informatīvo ziņojumu, kurā neesot finansiālā, ietekmes izvērtējuma un citu iespējamo piedāvājumu, risinājumu.

Toreizējais Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta projekta vadītājs, bijušais par «Rail Baltica» izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris uz to atbildēja, ka tajā laikā procesi un lēmumi notika paralēli, dažreiz arī apsteidzot vienam otru.

«Latvijā līdz šim nebija pieredzes, kādā veidā atbildīgās ministrijas sadarbojas ar valdībā, un nebija izstrādāts specifisks veids, kādā veidā tiek pieņemti lēmumi un kā kontrolē projektus,» teica Vingris, apgalvojot, ka šobrīd ir tāda pati situācija kā pirms desmit gadiem, jo joprojām nav skaidra atbildības un lēmumu pieņemšanas mehānisma. Toreiz visi paralēlie procesi tika virzīti uz to, lai pēc iespējas ātrāk sāktu iepirkumus par konkrētām aktivitātēm, sacīja Vingris.

Viņš uzsvēra, ka ziņojumā iekļautie dati radās no vairākiem avotiem, ne tikai no nacionālās izpētes. Pēc viņa vārdiem, netika » paņemti cipari no viena avota un pārpublicēti citur»  — tie tika verificēti ar citiem ārpakalpojuma sniedzējiem.

«Mēs šodien esam nonākuši situācijā, kad no šī lēmuma [veidot «Rīgas cilpu»] ir konkrētas sekas un saistības, jo mums nav finansējuma šim projektam tālāk,» uzsvēra komisijas vadītājs, paužot, ka tādas bažas jau iepriekš izteica Valsts kontrole, taču tās tika ignorēts.

Nākamnedēļ plānots uz sēdi aicināt bijušo Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kasparu Ozoliņu.

Kā vēstīts, Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par «Rail Baltica» projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.