Kučinskis: Kara Ukrainā laikā Latvijā labāk būtu bijis iztikt bez 16.marta un 9.maija pasākumiem

Politiķis atzīmēja, ka drošības dienesti ir veikuši pārrunas ar visiem, taču, viņaprāt, laikā, kamēr Ukrainā notiek karš, abi pasākumi — gan Leģionāru piemiņas diena 16.martā, gan tā dēvēto Uzvaras dienu 9.maijā — būtu jāizslēdz.

Tas būtu nepieciešams, lai nepieļautu provokatoru aktivitātes, kuru mērķis ir eskalēt situāciju. Tāpat jāsaprot, ka jebkura eskalācija nodrošina iespējas «melu televīzijās Maskavā» radīt sižetus par nekārtībām Latvijā.

«Sižeti būs tā kā tā, bet mums jādara viss iespējamais, lai nebūtu, ko tur rādīt,» pauda deputāts.

Kā ziņots, šodien plkst.11 Vecrīgā sāksies latviešu leģionāru piemiņas gājiens uz Brīvības pieminekli.

Gājiens plānots no svētā Jāņa baznīcas pa Kaļķu ielu līdz Brīvības laukumam.

Plānots, ka gājienā piedalīsies ap 100 dalībnieku.

Savukārt biedrībai «Latvijas antinacistiskā komiteja», kas iepriekš vairākus gadus netālu no Brīvības pieminekļa rīkoja sapulci pret «Waffen SS» noziegumu attaisnošanu, Rīgas pašvaldība šogad aizliegusi iecerētajā vietā rīkot protesta pasākumu, rosinot to rīkot citviet.

Kā aģentūrai LETA teica biedrības pārstāvis Andrejs Pagors, ņemot vērā situāciju pasaulē, lai neveicinātu provokācijas un nesaasinātu konfliktus, biedrība nolēmusi nepārsūdzēt Rīgas domes lēmumu.

Ņemot vērā, ka Rīgas domes piedāvātās vietas, kur šādu sapulci rīkot, nav saistītas ar 16.marta notikumiem, biedrības pārstāvji dosies uz Ventspils novada Zlēkām, kur noliks ziedus pie pieminekļa nacistu nogalinātajiem iedzīvotājiem.

16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi — ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi — ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.