Dokumenti, kas nonākuši «Re:Baltica» rīcībā, atspoguļo, kā Kremlis, izmantojot Baltijas jūras vides piesārņojuma problēmu, cer netieši atsākt komunikāciju ar Rietumiem un nepieļaut NATO spēku paplašināšanos reģionā.
«Re:Baltica» raksta, ka divi akadēmiķi no vadošajām Krievijas universitātēm 2023.gada janvārī sāka izstrādāt detalizētu plānu «Baltijas platformas» ieviešanai. Dokuments, kas ir «Re:Baltica» rīcībā, ieskicē gan vajadzību pēc tā, gan darāmos darbus.
«Jaunajos politiskajos apstākļos Krievija un Baltkrievija (..) saskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem. Rietumu pasaule, pirmkārt, tās anglosakšu daļa, novedusi starptautisko kārtību dziļā krīzē,» ievadā raksta autori. Lielākā daļa starptautisko sadarbības projektu esot iesaldēti vai izbeigti. Piemēram, Krievijas dalība Eiropas Padomē un Baltijas jūras valstu padomē.
Izveidojot «Baltijas platformu», varētu atsākt komunikāciju ar citām valstīm. Starp sarunām par klimata izmaiņām Baltijā, dzeramā ūdens kvalitāti un enerģētisko neatkarību stratēģijas autori grib virzīt tematu par «nepieciešamību pēc «amortizācijas», ko atstājusi reģiona militarizācija».
Valsts drošības dienests (VDD) «Re:Baltica» skaidro, ka šādā veidā «agresorvalsts Krievija mēģina panākt NATO sabiedroto spēku klātbūtnes samazināšanu Baltijas jūras reģionā.» Šis mērķis sakrīt arī ar Kremļa stratēģiskajiem plāniem, kas tika izstrādāti vēl 2021.gadā un arī ir «Re:Baltica» rīcībā.
No «Baltijas platformas» apraksta nojaušams, ka autoriem ir grūti projektā iekļaut Baltkrieviju, jo tai nav robežas ar Baltijas jūru. Rezultātā atrasts skaidrojums, ka caur Baltkrieviju plūstošās upes Nemuna un Daugava ietek Baltijas jūrā. «Upes nes būtisku piesārņojuma potenciālu. Šeit ir, ko apspriest,» sacīts aprakstā.
«Lai veicinātu dialogu,» projekta autori kā risinājumu piedāvā «dramatizācijas metodes izmantošanu.» Tas nozīmē «atsevišķu problēmu hiperbolizāciju un jaunu problēmu atklāšanu, katastrofisko scenāriju modeļu izveidi.» Uzmanība jāpievēršot arī terminiem. Jāizmantojot jēdzieni, «kas nav saistīti ar «Pribaltiku» un kuri ir neitrāli, piemēram, «Baltijas reģions» vai vairāk Eiropas valstīm pazīstamais «Lielais Baltijas reģions».»
VDD «Re:Baltica» skaidro, ka šādu jēdzienu izmantošana ļautu «projektu paplašināt un izvērst ietekmes kampaņas ne tikai Baltijā, bet arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs — Dānijā, Islandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā.»
To apstiprina arī stratēģijā minētie potenciālie sadarbības partneri — nepolitiskas organizācijas un akadēmiskas iestādes. Piemēram, Stokholmas universitātes Baltijas jūras centrs, Somijā bāzētā HELCOM jeb Helsinku komisija un Reģionālais vides centrs Centrālajā un Austrumeiropā, kam līdz 2021.gadam bija birojs arī Rīgā. Iekļaut vācu — skandināvu daļu plāna autoriem šķiet būtiski, lai būtu pretsvars «pribaltiem» no bijušās PSRS trijotnes,» vēsta «Re:Baltica».
VDD pieļauj, ka, pārliecinot dažādu jomu ekspertus Rietumos par nepieciešamību «glābt» Baltijas jūru,» Kremlis cer, ka «tie izdarīs spiedienu uz Rietumvalstu politiķiem, veicinot Krievijas interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu.»
«Re:Baltica» noskaidrojusi, ka «Baltijas platformas» koncepcijai pievienots arī ieviešanas grafiks. No janvāra līdz martam bija jāizveido organizatoru komiteja, jāsāk reklamēt ideju Kaļiņingradas apgabala medijos ar uzsvaru uz pieaugošo militarizāciju kā apdraudējumu, un jāaktivizē pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Baltijā un citās Eiropas valstīs. Pie tiem pieskaitāmi zinātnieki, kultūras darbinieki un reliģiskie līderi.
Kā potenciālie organizatoru komitejas dalībnieki norādīti Kaļiņingradas apgabala gubernators, jau augstākminēto universitāšu pārstāvji Dinkins un Torkunovs, kā arī pārstāvji no Kanta vārdā nosauktās Baltijas federālās universitātes Kaļiņingradā, Sanktpēterburgas un Baltkrievijas valsts universitātēm.
«Re:Baltica» norāda, ka Krievijas mēģinājumu izmantot Baltijas jūras valstu reģiona sadarbību savas ietekmes veidošanai pētnieciskie žurnālisti atklāja arī 2021.gadā. Toreiz Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā oligarha Jevgēņija Prigožina organizācija rīkoja virtuālu diskusiju «Baltijas jūras reģiona stratēģiskais dialogs», kurā par aktuālajiem ES dienaskārtības jautājumiem aicināja diskutēt pārstāvjus no Baltijas valstīm, Polijas un Vācijas. Diskusija apzināti tika fokusēta uz ekonomiku, vides politiku un enerģētiku, lai dalībniekiem neradītu aizdomas par pasākuma slēpto dienaskārtību.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.