Krievijā Orenburgas apgabala Tagiļskas kapsētā uzstādīta piemiņas zīme 97 latviešu karagūstekņiem

To apstiprināja Brāļu kapu komitejas (BKK) valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš, jo visi darbi, dokumentu kārtošanu ieskaitot, paveikti aptuveni gada laikā. Līdzās šai piemiņas zīmei Orskā jau atrodas arī pieminekļi bojāgājušajiem vācu un ungāru karagūstekņiem.

Pirmā šāda veida gaiša granīta stēla ar tajā iekaltiem bojāgājušo vārdiem tika uzstādīta 2014.gadā Krievijas Kirovas apgabala Verhņekamskas rajona Rudņičnajas ciemā 36 tur gūstā mirušo Otrā pasaules kara latviešu karavīru piemiņai.

Kopš tā laika darbs sistemātiski turpinās, un šobrīd Krievijas teritorijā BKK uzstādīto piemiņas zīmju skaits jau tuvojas desmit. Saskaņā ar 2008.gada starpvalstu vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā tā ir pilnvarota organizēt piemiņas zīmju uzstādīšanu Krievijā mirušajiem latviešu karagūstekņiem un represētajiem. Praktisko darbu uzstādīšanā veic BKK sadarbības organizācija Krievijā «Kara memoriāli».

Āboltiņš stāsta, ka starp Tagiļskas kapsētas stēlā ierakstītajiem leģionāru ir maza daļa. Pārsvarā tur atdusas policijas bataljonos dienējušie, bet ir arī vairāki internētie — civilpersonas, kuras padomju orgāni aizturēja un nogādāja karagūstekņu nometnēs, kaut tās nebija karavīri. Konkrēti Tagiļskas kapsētā apbedīti 34 latviešu karavīri, kamēr pārējās 63 personas, kuru vārdi iegravēti stēlā, apglabātas astoņās citās atdusas vietās Orenburgas apgabalā — pie agrākajām nometnēm Orskas tuvumā un citviet.

Personu datus BKK sola tuvākā laikā ievietot savā vietnē «bkkomiteja.lv».

Monuments Orskas pilsētas Tagiļskas kapsētā ir tipveida piemiņas zīme, kuru tāpat kā iepriekšējās pēc SIA «Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi» projekta izgatavojusi kāda firma Sanktpēterburgā. Projektēšanas, izgatavošanas, transportēšanas, uzstādīšanas izdevumus sedz no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, kas iedalīti attiecīgā Latvijas-Krievijas starpvaldību līguma izpildei.

Āboltiņš atzīst, ka pagaidām Krievijas puses atsaucības trūkuma dēļ iestrēgusi ideja par piemiņas zīmēm politiski represēto Latvijas pilsoņu bojāejas vietās Tomskas apgabala Kolpaševā un Piemaskavas Komunarkā. Pēdējā ir agrākais staļiniskās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta jeb NKVD «specobjekts» — viena no piecām lielākajām noslepkavoto cilvēku masu apbedījumu vietām Maskavas apkaimē, kurā atdusas vairāk nekā 10 tūkstoši 20.gadsimta 30.-40. gados čekas nošauto.

1941. gada vasarā un rudenī Komunarkas masu kapi kļuva par atdusas vietu ap 50 neatkarīgās Latvijas valstsvīriem, diplomātiem, militārpersonām un kultūras darbiniekiem.

Starp tiem minami ģenerāļi Žanis Bahs, Rūdolfs Klinsons, Jānis Indāns, Latvijas sūtnis PSRS Fricis Kociņš, Latvijas sūtniecības Maskavā militārais atašejs Jānis Zālītis un virkne citu ģenerāļu un pulkvežu, tāpat rakstnieks un žurnālists Oto Zeltiņš-Goldfelds, politiķis un diplomāts Hugo Celmiņš, karikatūrists Sergejs Civinskis-Civis.