KP: Atkritumu apsaimniekotājiem jānosaka ekonomiski pamatota maksa par dalītās vākšanas laukumu infrastruktūras izmantošanu

KP uzsvērusi, ka maksa ir diferencējama atbilstoši katra ražotāja atbildības sistēmas operatora (RASO) darbībai un uzņemtajām saistībām.

KP pagājušajā gadā veiktajā izpētē secināts, ka sadzīves atkritumu apsaimniekotājs RASO piemēroja vienādu maksu neatkarīgi no tā, cik apsaimniekošanas sistēmās konkrētais RASO darbojas, tas ir, sadzīves atkritumu apsaimniekotājs uzspieda RASO slēgt līgumus par dalītās vākšanas laukuma infrastruktūras izmantošanu, neņemot vērā, cik un kurā apsaimniekošanas sistēmā darbojas konkrētais RASO.

Līdz ar to sadzīves atkritumu apsaimniekotājs visiem RASO piemēroja vienādu maksu par dalītās vākšanas laukumu infrastruktūras izmantošanu, neņemot vērā apsaimniekošanas sistēmu skaitu, kurās RASO darbojas.

Pēc iepazīšanās ar KP secinājumiem apsaimniekotājs veica grozījumus maksas par dalītās vākšanas laukumu infrastruktūras izmantošanu metodikā, paredzot, ka maksa tiek diferencēta atbilstoši apsaimniekošanas sistēmu skaitam, kurās darbojas konkrētais RASO, un tajā tiek iekļautas tikai ekonomiski pamatotas izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto pakalpojumu un tādējādi operatīvi novēršot pirmšķietamo konkurences tiesību problemātiku.

Vienlaikus, lai preventīvi atgādinātu un skaidrotu konkurences tiesību ievērošanu, KP nosūtīja vēstules visiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, norādot, ka sadzīves atkritumu apsaimniekotāji normatīvos noteiktajā kārtībā ar konkrētu pašvaldību noslēgto līgumu ietvaros atrodas dominējošā stāvoklī konkrētas pašvaldības teritorijā jeb zonā un ir neizbēgami sadarbības partneri RASO, lai RASO varētu izpildīt normatīvos noteiktās prasības attiecībā uz izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko iekārtu, tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanu dalītās vākšanas laukumos konkrētas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai zonā.

Tāpēc KP uzsver, ka ir īpaši svarīgi, lai sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izstrādātajā metodikā par dalītās vākšanas laukumu infrastruktūras maksas noteikšanu būtu ietvertas tikai caurskatāmas, ekonomiski pamatotas izmaksas, kas ir attiecināmas uz konkrētu apsaimniekošanas sistēmu un līdz ar to atbilstošas konkurences tiesībām.

KP aicinājusi visus sadzīves atkritumu apsaimniekotājus izvērtēt metodiku, saskaņā ar kuru tie nosaka maksu par dalītās vākšanas laukuma infrastruktūras izmantošanu un nepieciešamības gadījumā to pārskatīt, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem.

KP aicina atkritumu apsaimniekošanas nozares pārstāvjus gadījumā, ja tiek novēroti ierobežojumi vai šķēršļi, kas kavē godīgu konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā, ziņot KP.

Dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj būtiski kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem.

Dominējošs stāvoklis pats par sevi nav pārkāpums — aizliegta ir tā ļaunprātīga izmantošana, skaidro KP. Konkurences likumā noteikti ierobežojumi dominējošu uzņēmumu darbībai, lai nepieļautu, ka tirgū dominējošie uzņēmumi ierobežo vai deformē konkurenci par sliktu patērētājiem un citiem tirgus dalībniekam.

Par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu KP var piemērot naudas sodu līdz 5% apmēram no uzņēmuma pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 350 eiro katram no tirgus dalībniekiem.