Komentējot Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica» kopā ar partneriem izpētīto, ka Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, ministrs norādīja, ka draudi ir reāli, un tie vairs nav gadījumi reizi pusgadā.
Vistraģiskākās sekas varēja būt gadījumā Okupācijas muzejā, taču mēģinājumi bojāt infrastruktūru nu jau ir regulāri, tāpēc Latvijas iestādēm jāsadarbojas arī ar kaimiņvalstu dienestiem, jo notiek sabotāžās iesaistīto personu pārvietošanās pa Šengenas zonu, atzina ministrs.
Konkrētu pēdējo divu gadu laikā reģistrēto sabotāžas gadījumu skaitu ministrs neminēja, taču uzsvēra, ka to nav simtiem, bet ne mazāk par desmit. Tieši pagājušais gads iezīmējies ar to, ka notika pāreja no «maigās varas» — centieniem iedarboties uz cilvēku prātiem — jau uz fiziskiem uzbrukumiem Latvijas infrastruktūrai.
Kā ikvienā noziegumā arī šeit ir izpildītāji, ir starpnieki, ir atbalstītāji, ir organizētāji, norādīja Kozlovskis. Organizētāji nevēlas sevis identificēšanu, savukārt izpildītāji pārsvarā ir ar kriminālu pagātni vai saistīti ar kriminālajām aprindām.
«Dienesti pašlaik arī preventīvi paspēj novērst šāda veida noziedzīgās darbības, bet uztrauc tas, ka šis virziens neatslābs. Būsim reāli, mēs neatrodamies konvencionālā karā, bet karā ar Krieviju mēs esam,» uzsvēra ministrs.
Nevarot simtprocentīgi pateikt, ka visi šie gadījumi ir saistīti ar Krievijas interesēm, tomēr «šāda ķēdīte aptuveni iezīmējas», teica ministrs.
Sabotāžas gadījumos esot iesaistīti ne tikai Latvijas valstspiederīgie. Vienlaikus nevarot apgalvot, ka personām, kuras tos īsteno, būtu kāda ideoloģiskā pārliecība — dominē merkantilas intereses kaut ko nopelnīt, neiedziļinoties tajā, ko dara.
«Ļoti bieži viņiem ir doti praktiski uzdevumi — izdari to un to, dabūsi tik un tik -, un cilvēki īpaši neaizdomājas, ko viņi dara. Visdrīzāk tieši tādēļ arī tiek izvēlēts šāds izpildītāju profils,» piebilda ministrs.
Kozlovskis uzskata, ka šādu gadījumu nekļūs mazāk, tāpēc nepieciešami papildus risinājumi. Viņa skatījumā būtu jāinvestē speciālo uzdevumu vienībās, to mobilitātē un efektivitātē. Piemēram, būtu nepieciešams iegādāties vidējās klases helikopterus, kas spētu nodrošināt ātru reaģēšanu jebkurā Latvijas reģionā un vietā.
«Pašlaik mums [iekšlietu resorā] ir pretterorisma vienība «Omega», kas ir bāzēta Rīgā, un Latgalē ir Valsts robežsardzes speciālā vienība, bet, skatoties uz sabotāžas aktiem un vadoties no informācijas, kas nāk no drošības iestādēm, draudi vairs nav vidējā, bet jau augstākā pakāpē. Līdz ar to tiem ir jāgatavojas,» uzsvēra ministrs.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.