Viņš norādīja, ka Merkeles apgalvojumi, ka Baltijas valstis un Polija esot atbildīgas par Putina karu Ukrainā, ir diezgan skaļi. Pēc Kola paustā, lai arī daudzi tagad saka, ka tie neesot bijuši viņas vārdi, konteksts no bijušās Vācijas kancleres teiktā ir pietiekami skaidrs.
Kādreizējā Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja ieskatā vainot valstis, kas gadiem ilgi brīdinājušas par Krievijas impēriskajām ambīcijām, nozīmē mēģinājumu pārrakstīt vēsturi, lai noslēptu savas kļūdas.
«Šī nav introspekcija no Merkeles puses, tā ir vēstures pārrakstīšana. Eiropa patlaban dārgi maksā par šiem maldiem,» uzsvēra politiķis.
Kols norādīja, ka ideja par attiecību normalizēšanu ar Krieviju pēc tās iebrukuma Gruzijā un Krimas aneksijas bijusi pilnīga ilūzija un pašapmāns. Viņaprāt, naivā ticība, ka sarunas ar Putinu un ekonomiskā sadarbība varētu nodrošināt mieru, ir novedusi pie Eiropas atkarības no Krievijas gāzes un līdz ar to kara finansēšanas.
Viņš atgādināja, ka pēc 2022.gada 24.februāra daudzas Rietumvalstis atzina, ka Baltijas valstis un Polija bijušas pareizas savos brīdinājumos par Krievijas draudiem.
«Merkele bija tā, kas turpināja pildīt Krievijas kasi, būvējot jaunu gāzesvadu pēc Krimas un Gruzijas notikumiem,» piebilda Kols, uzsverot, ka tagad viņa mēģina novelt vainu uz tiem, kas cēluši trauksmi par Eiropas enerģētisko atkarību no Maskavas.
EP deputāts arī norādīja, ka joprojām dzird aicinājumus no daļas Vācijas politiķu nevis pilnībā atteikties no «Nord Stream» infrastruktūras, bet izmantot to, piemēram, ūdeņraža transportēšanai. Viņaprāt, tas liecina, ka daļā Eiropas vēl arvien pastāv ilūzija, ka attiecības ar Krieviju kādreiz varēs normalizēt.
«Man tas izklausās pēc cilvēka, kurš nespēj atzīt savas kļūdas un meklē, uz ko novelt vainu. Teikt, ka karš sākās tāpēc, ka viņai neizdevās tikties ar [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu Covid-19 dēļ vai ka Baltijas valstis neatbalstīja viņas formātu — tas robežojas ar cinismu,» uzsvēra Kols.
Pēc viņa teiktā, šāda rīcība nav politiķa cienīga un drīzāk atgādina mēģinājumu glābt reputāciju uz citu rēķina. Kols piebilda, ka Merkeles politiskais mantojums ietver ne vien kļūdaino attieksmi pret Krieviju, bet arī 2015.gada migrācijas krīzes politiku ar «atvērto durvju» pieeju, kuras sekas Eiropa izjūt joprojām.
«Šī nav Baltijas vai Polijas vaina. Šī ir Merkeles mantojuma ēna — ilūzija par mieru ar diktatoru, kas beidzās ar karu Eiropā,» sacīja Kols.
Jau rakstīts, ka Merkele intervijā ungāru «YouTube» kanālam «Partizan» apgalvojusi, ka Polijas un Baltijas valstu atteikšanās 2021.gadā atbalstīt tiešas sarunas ar Maskavu esot veicinājusi diplomātisko saišu saraušanu starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES), kas vēlāk novedis pie Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Merkele skaidrojusi, ka vēlējusies izveidot jaunu formātu tiešām sarunām starp ES un Putinu, taču šim plānam iebildušas Baltijas valstis un Polija, kuras baidījušās, ka ES nespēs vienoties par kopīgu nostāju pret Maskavu.
Bijusī kanclere uzsvērusi, ka nespēja uzturēt dialogu ar Putinu esot ietekmējusi turpmāko notikumu attīstību, vienlaikus atzīstot, ka ap 2021.gadu Putins vairs nav nopietni uztvēris Minskas vienošanās.
Merkele arī norādījusi, ka šīs vienošanās laikā no 2015. līdz 2021.gadam nodrošinājušas mieru Ukrainā un devušas Kijivai iespēju «apkopot spēkus un kļūt par citu valsti».
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.