Kokrūpnieku lietā Kronbergs aizturēts par pretdarbību izmeklēšanā; process sākts pret 10 personām

Desmit personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess un pie kurām šodien veiktas procesuālās darbības, ir bijušais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Kronbergs, zemkopības ministrs, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Armands Krauze, Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais AS «Latvijas Valsts meži» (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma «Pata» amatpersona Reinis Muižnieks un «Pata» īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Lielākā daļa šo personu jau nopratināta. Drošības līdzekļi nevienam patlaban nav piemēroti, jo drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētai vai apsūdzētai personai. Patlaban nevienai personai šāda status nav, jo ir statuss «persona, pret kuru sākts kriminālprocess», norādīja Meisters.

Vienīgā persona, kas tikusi «aizturēta tādā izpratnē, kā to nosaka Kriminālprocesa likums», ir Kronbergs saistībā ar pretdarbību kriminālprocesā šodien izmeklēšanas aktīvajā fāzē. Kronbergs aizturēts uz procesuālo darbību laiku un pēc Meistera rīcībā esošās informācijas šodien tiks atbrīvots, ja izmeklētāji pabeigs procesuālās darbības.

Ģenerālprokurors nekomentēja, kādā tieši veidā pretdarbība izpaudusies.

Pārējo personu brīvība bija ierobežota tikai tik daudz, lai varētu sekmīgi veikt kratīšanu un pratināšanu.

Martā sāktajā kriminālprocesā tiek vērtēti divi virzieni. Pirmais saistīts ar ZM amatpersonām, kuras, iespējams, ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei. Otrs virziens ir LVM amatpersonu iespējami nolaidīga rīcība, proti, tām bija visas iespējas novērst valstij radīto kaitējumu, bet tās nerīkojās atbilstoši likumam. Runa ir par LVM amatpersonu iespējamo bezdarbību, kas Latvijas valstij radījusi zaudējumus apmēram 50 miljonu eiro apmērā.

Mierkalnam un citām personām, kas nav valsts amatpersonas, tiek inkriminēts iespējams atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Šodien izmeklēšana pārgājusi aktīvajā fāzē un sadarbībā ar KNAB veiktas kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīvesvietās un darbavietās. Procesuālās darbības, piemēram, veiktas LVM, «Pata» un Valsts kancelejā, kopumā 20 objektos.

Valsts kancelejā aģentūrai LETA apstiprināja, ka procesuālas darbības šodien veiktas arī tur. Sīkāku komentāru iestādē nesniedza. Arī LVM aģentūrai LETA apstiprināja, ka ceturtdien LVM Rīgas klientu centra telpās notika procesuālas darbības, bet citus komentārus par šo procesu LVM sniegt neesot atļauts.

Kokmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmuma «Pata» valdes loceklis Jānis Mierkalns aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums sniedz nepieciešamo informāciju tiesībsargājošajām iestādēm, lai visi apstākļi iespējami ātri tiktu objektīvi noskaidroti. Respektējot izmeklēšanas procesu, plašākus komentārus «Pata» patlaban nesniedz.

Klauss aģentūrai LETA sacīja, ka ceturtdien KNAB aicināja viņu uz sarunu, kurā tika uzdoti profesionāli jautājumi, uz kuriem viņš sniedza viedokli. Klauss piebilda, ka viņam nav uzrādītas apsūdzības. Ņemot vērā, ka notiek izmeklēšana, Klauss plašākus komentārus nesniedza.

Savukārt Putniņš aģentūrai LETA komentāru sniegt atteicās.

Meisters nekomentēja, kādi priekšmeti un materiāli kratīšanu laikā izņemti. Tikmēr Krauze aģentūrai LETA pastāstīja, ka likumsargi procesuālo darbību laikā izņēmuši viņa datoru un telefonu, kā arī viņš nodevis prokuratūrai dažādus dokumentus.

Ģenerālprokurors neizslēdza, ka nākotnē kriminālprocesā iesaistīto personu loks un kratīšanas objektu skaits var gan palielināties, gan kāda no nosauktajām personām zaudēs statusu šajā procesā.

Komentējot Krauzes šodien aģentūrai LETA pausto, ka viņš pats iesniedzis iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un visas procesuālās darbības ir saistītas ar šo iesniegumu, Meisters norādīja, ka šis bija tikai viens no iesniegumiem, kas tobrīd bija saņemts prokuratūras pārbaudē. «Absolūti virspusējs un neko neizsakošs iesniegums,» piebilda ģenerālprokurors.

Ģenerālprokurors noliedza publiski izskanējušās «sazvērestības teorijas» un viedokļus, ka prokuratūras darbības pieskaņotas pašreiz valstī esošajai politiskajai situācijai. Prokuratūra ir neatkarīga un darbojas saskaņā ar likumu, tās darbībām nav nekādas saistības ar to, ko dara politiķi, un vēlēšanu grafiks. Prokuratūra savas darbības esot plānojusi jau pirms divām nedēļām, kad Rēzeknē vēl nebija nokrituši droni un nekas neliecināja par potencoiālo valdības krīzi. Tāpat izmeklēšanas darbības neesot bijušas saistītas ar šonedēļ paredzēto un vēlāk atcelto Valsts kontroles brīfingu par LVM pārraudzības efektivitātes lietderības revīzijas rezultātiem.

Meisters arī pauda aizdomas, ka ir notikusi informācijas noplūde par šodien veiktajām izmeklēšanas darbībām, taču vēl ir jānoskaidro, vai tas atstājis sekas uz izmeklēšanu.

«Atsevišķi fakti liek domāt, ka informācijas noplūde ir bijusi, un to es bez ievērības neatstāšu,» teica ģenerālprokurors.

Vienlaikus esot būtiski noskaidrot, kāda veida informācija varētu būt noplūdusi, proti, vai tā traucē izmeklēšanai vai arī tā bijusi vispārēja informācija. Vienlaikus patlaban neesot pamata uzskatīt, ka kāda no iesaistītajām personām iepriekš uzzinājusi par likumsargu aktivitātēm un tāpēc ieguvusi iespēju izvairīties no tām.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ceturtdien paziņoja par demisiju, vēl pirms tam atbrīvoja Krauzi no amata, jo nevarot «tolerēt nekādu aizdomu ēnu pār ministriem». Tāpat viņa paziņoja, ka uz laiku no amata atstādinājusi Kronbergu.

Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.

Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā tika sākta prokurora pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaudē konstatēta iespēja, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos, informēja prokuratūrā. Līdz ar to Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā «Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā».

Vienlaikus ar kriminālprocesa sākšanu prokurora pārbaude nav pabeigta, un tā Ģenerālprokuratūrā tiek turpināta, tostarp sadarbībā ar Valsts kontroli.

Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole trešdien bija plānojusi iepazīstināt ar LVM pārraudzības efektivitātes lietderības revīzijas rezultātiem, taču ZM iesniegtās sūdzības dēļ to neizdarīja. Bija plānots, ka Valsts kontroles rīkotajā preses konferencē piedalītos arī ģenerālprokurors Meisters.

Revīzijā vērtēti valsts mežu pārvaldības procesi, atbildības sadalījums un publisko resursu izmantošanas lietderība, un tā ir saistīta ar tā dēvēto kokrūpnieku atbalsta lietu.

Iepriekš Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.

Savukārt Krauze apgalvoja, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā.