KNAB rosina apsūdzēt bijušos LDz valdes locekļus par 1,5 miljonu eiro zaudējumu radīšanu

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušās LDz valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas izveidi, lai saņemtu ievērojami lielāku amata atalgojumu, prēmijas un piemaksas par tādu pienākumu veikšanu, par kuriem tām jau bija noteikta un izmaksāta atlīdzība.

Jau ziņots, ka šī izmeklēšana saistīta ar laiku, kad LDz valdes priekšsēdētājs bija Edvīns Bērziņš. Tolaik LDz bija izveidota prezidentu padome, kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par nelikumīgu, tomēr šī padome tā arī netika likvidēta.

Prezidentu padome LDz pastāvēja deviņus gadus, no 2010.gada septembra līdz 2019.gada oktobrim. Tā bija struktūrvienība, kurai mākslīgi tika nodalītas un piešķirtas kapitālsabiedrības valdes funkcijas, proti, Prezidentu padomes pienākumi jau ietilpa kapitālsabiedrības valdes kompetencē, par kuru valdes locekļi saņēma atlīdzību. 2019.gada 17.oktobrī LDz valde pieņēma  lēmumu, ar kuru izbeigta Prezidentu padomes darbība.

Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā līdz 2015.gadam uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Uģis Magonis, bet no 2016.gada līdz 2019.gadam Bērziņš, kurš bija LDz valdes loceklis kopš 2011.gada.

Uzņēmuma valdē Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā no 2008.gada līdz 2019.gadam darbojās arī Aivars Strakšas, no 2016. gada līdz 2020.gadam Ainis Stūrmanis, un no 2011.gada līdz 2019.gadam — Ēriks Šmuksts.

2019.gada maijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Bērziņam, Strakšas un Stūrmanim. Augustā padome izbeidza darba attiecības ar Bērziņu un Strakšas, savukārt Stūrmanis amatu atstāja nākamā gada aprīlī.

Kā 2020.gadā secināja Valsts kontrole, kopš Prezidentu padomes izveides visa tās locekļiem izmaksātā darba samaksa ir izmaksāta nepamatoti, jo padomes locekļiem noteiktie pienākumi bija valdes kompetencē, kura par to jau saņēma regulējumā noteikto atlīdzību. Prezidentu padomes locekļiem nepamatoti izmaksāta atlīdzība 1,63 miljonu eiro apmērā, tai skaitā darba samaksa un kompensācijas, izbeidzot darba attiecības, tādējādi nav ievērota arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasība ar kapitālsabiedrības līdzekļiem rīkoties likumīgi un lietderīgi.

Balstoties uz šīs padomes darba regulējumu, «Latvijas dzelzceļa» bijušajiem vadītājiem varēja izmaksāt lielas kompensācijas, kad 2019.gada vidū ar viņiem tika izbeigtas darba attiecības. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām amatpersonu deklarācijām, beidzot pildīt amata pienākumus, Bērziņš saņēma kompensāciju 250 000 eiro apmērā, bet valdes loceklis Aivars Strakšas — 200 000 eiro apmērā.

2020.gada sākumā satiksmes ministrs Linkaits vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kas sāka kriminālprocesu un pirmstiesas izmeklēšana tika uzticēta KNAB. Linkaits toreiz portālam «Lsm.lv» norādīja, ka Satiksmes ministrija tiesībsargājošajās iestādēs vērsās saistībā ar Bērziņam un Strakšam izmaksāto kompensāciju apmēru.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušās amatpersonas, iespējams, laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 18.augustam ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un nelikumīgi guva papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu.

Amatpersonu gandrīz sešu gadu garumā īstenoto noziedzīgo darbību rezultātā «Latvijas dzelzceļš» nodarīts kopumā 1 553 896,83 eiro mantiskais zaudējums.

Tagad Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par apsūdzību celšanu.