Ķirsis: Jaunais pedagogu darba samaksas modelis novērš netaisnību starp Rīgu un Pierīgu

Viņš uzskata, ka pedagogu trūkuma apstākļos, īpaši atsevišķos eksaktajos priekšmetos, Rīgā strādājošie skolotāji daudz gadu garumā bijuši ierauti neveselīgā konkurencē starp pašvaldībām.

Tādēļ jaunā kārtība ļaušot pedagogiem, kuri vēlas strādāt Rīgas skolās, saņemt taisnīgāku atalgojumu.

«Darba samaksu Rīgā varēsim palielināt arī bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērnu sagatavošanu skolai. Jaunā programma ilgtermiņā uzlabos izglītības kvalitāti, no kā ieguvēji būs visas rīdzinieku ģimenes, kuru bērni mācās Rīgas izglītības sistēmā,» saka Ķirsis.

Kā skaidro pašvaldībā, ir vairāki būtiski ieguvumi galvaspilsētai no jaunās kārtības.

Pirmkārt, būtiski palielināsies finansējums mācību plāna īstenošanai, radot iespēju gan paaugstināt pedagogu atalgojumu, gan paplašināt izglītības piedāvājumu.

Otrkārt, pieaugs finansējums atbalsta personālam, kas ļaus nodrošināt lielāku speciālistu pieejamību skolēniem.

Treškārt, no valsts mērķdotācijas turpmāk varēs finansēt arī sociālā pedagoga amatu.

Tāpat skolām tiks piešķirta lielāka autonomija, ļaujot elastīgāk pārdalīt līdz 2% finansējuma starp dažādām pozīcijām, kā arī pašvaldībai būs iespēja efektīvāk pārstrukturizēt finansējumu, nesamazinot kopējo skolu budžetu.

Jaunā kārtība paredzēs papildu finansējumu arī 10. — 12. klašu skolēnu, kuri ilgstoši atrodas slimnīcā, apmācību nodrošināšanai.

Visbeidzot, tiks palielināts finansējums valsts ģimnāzijām pedagogu darba samaksai.

Pašvaldībā arī skaidro, ka būtiska izmaiņa ir pāreja uz finansēšanas modeli, kas balstīts uz izglītības programmām, nevis skolēnu skaitu. Tas nozīmē, ka skolēnu skaita svārstības mazāk ietekmēs pedagogu atalgojumu, nodrošinot lielāku stabilitāti skolām.

Pozitīvas izmaiņas paredzētas arī pirmsskolas izglītībā — pedagogiem, kuri strādā ar piecus un sešus gadus veciem bērniem, darba samaksai tiks paaugstināts koeficients, kas ļaus palielināt atalgojumu un stiprināt pedagogu pieejamību, skaidro pašvaldībā.

Jaunais modelis izstrādāts, ņemot vērā būtiskus izaicinājumus izglītības sistēmā — pedagogu trūkumu, demogrāfiskās izmaiņas un nevienmērīgu resursu sadali starp skolām. Tas paredz sabalansētāku pedagogu slodzi, taisnīgāku atalgojumu un vienlīdzīgākas iespējas skolēniem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, informē Rīgas domē.

Kā ziņots, valdība pagājušajā nedēļā nolēma, ka turpmāk valsts pilnā apmērā finansēs pedagogu darba samaksu tikai tām skolām, kas atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteiktajiem skolēnu skaita un klašu organizācijas kritērijiem.

Jaunais regulējums paredz, ka 100% valsts finansējums būs pieejams izglītības iestādēm, kuras nodrošina noteiktu skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās, kā arī atbilst prasībām par skolas lielumu un struktūru, ņemot vērā tās atrašanās vietu.

Regulējums paredz, ka klasē jābūt no desmit līdz 20 skolēniem. Kritēriji atšķirsies atkarībā no teritorijas — pilsētās prasības ir augstākas, savukārt lauku un mazapdzīvotās teritorijās pieļaujams mazāks skolēnu skaits klasēs. Skolas klasificētas pēc tā sauktās «degurba» sistēmas, kas sadala teritorijas no lielpilsētām līdz mazapdzīvotiem laukiem. Jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo augstākas prasības attiecībā uz skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās, savukārt lauku teritorijās šie sliekšņi ir zemāki, ņemot vērā zemāku iedzīvotāju blīvumu un lielākus attālumus.

Pašvaldību iedalījumu pēc urbanizācijas līmeņa pārskatīs reizi trīs gados, ņemot vērā iedzīvotāju skaita un apdzīvotības izmaiņas. Tas nepieciešams, lai skolu prasības atbilstu reālajai situācijai.

Vienlaikus veiktas arī vairākas korekcijas «degurba» kvalifikācijā. Blīvāk apdzīvotām teritorijām pielīdzināta Jēkabpils, Jūrmala, kā arī vairākas Pierīgas teritorijas — Ādažu, Mārupes un Ķekavas novadi. Savukārt Auru, Kurmāles un Ģibuļu pagasti pārcelti uz lauku teritorijas grupu, ņemot vērā nelielo skolu skaitu. Tāpat precizēts pierobežas teritoriju iedalījums — tajā iekļautas tikai tās teritorijas, kas noteiktas normatīvajos aktos, neiekļaujot valstspilsētas un pašvaldību administratīvos centrus.

Gadījumos, kad skolas neatbilst noteiktajiem kritērijiem, valsts finansējums var tikt samazināts vai piemērots proporcionāli. Šādos gadījumos lielāka atbildība par pedagogu darba samaksas nodrošināšanu gulstas uz pašvaldībām, kurām būs jāpieņem lēmumi par skolu tīkla reorganizāciju vai papildu finansējuma piešķiršanu.

IZM skaidro, ka jaunais regulējums balstīts gan vienlīdzības, gan diferencētas pieejas principos. Vienādu noteikumu piemērošana visām skolām neatkarīgi no apstākļiem var radīt nevienlīdzīgu rezultātu, tādēļ atsevišķos gadījumos paredzēti izņēmumi.

Regulējums pieļauj svārstības no optimālā skolēnu skaita. Sākumskolā jeb 1.-6. klasē pieļaujama līdz 25% novirze, savukārt vecākajās klasēs — 7.-12. klasē — līdz 10%. Šādas novirzes nepiemēros izglītības iestādēm, kurām jau noteikts zemākais iespējamais skolēnu skaita slieksnis. Proti, tas neattieksies uz skolām, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, skolām ar augstu pieejamības risku, kā arī izglītības iestādēm, kurās vismaz puse skolēnu apgūst speciālās izglītības programmas.

Vienlaikus regulējums paredz vairākus izņēmumus.

Regulējums paredz pārejas periodu jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai. 2026./2027. mācību gadā visām skolām neatkarīgi no dibinātāja valsts finansējumu piemēros proporcionāli, tostarp arī vidējās izglītības posmā. Pamatizglītības līmenī šāds proporcionalitātes princips saglabāsies kā pamata pieeja arī turpmāk, savukārt vidusskolām tas paredzēts kā pārejas risinājums.

Privātajām izglītības iestādēm pārejas periods būs ilgāks — līdz trim gadiem. Turklāt tām privātajām skolām, kuras no 2027./2028. mācību gada saņems pašvaldības apliecinājumu par būtisku lomu vietējā izglītības ekosistēmā, varēs piemērot elastīgākus kritērijus.

Neraugoties uz valdības pausto atbalstu jaunajam modelim, virkne institūciju un organizāciju arī pēc vairākām saskaņošanas kārtām ir saglabājušas savus iebildumus un projektu nav saskaņojušas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Modelis «Programma skolā» daļēji ieviests jau no 2025. gada 1. septembra, bet pilnībā to plānots ieviest no šī gada 1. septembra. Tā īstenošanai 2026. gadā paredzēti papildu 45 miljoni eiro, bet turpmākajos gados būs nepieciešams vēl lielāks finansējums.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta jau 2023. gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums modelī «Nauda seko skolēnam» ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.