Kazāks: Sankcijām pret Krieviju ir jābūt ļoti smagām un visaptverošām

«Sankcijas ir daļa no palīdzības gan ukraiņiem, gan arī mums pašiem. Sankcijas vienmēr būs sāpīgas, bet tās ir nesalīdzināmas ar karu. Līdz ar to sankcijām pret Krieviju ir jābūt ļoti smagām, tām ir jābūt visaptverošām,» teica Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka sankciju apmēru pret Krieviju vēl varēs palielināt. «Šis nudien nav vēl smagākais sankciju apmērs — šīs sankcijas vēl var palielināt, un pakāpeniski tas arī notiks,» sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks arī piebilda, ka Rietumvalstu līdzšinējā reakcija uz Krievijas agresiju ir bijusi ļoti strauja — pāris dienu laikā tik apjomīgas sankcijas no Rietumu puses līdz šim vēl nekad nav pieņemtas.

Tāpat Kazāks minēja, ka ir iespēja atslēgt Krieviju no finanšu sektora, tostarp ne tikai no SWIFT sistēmas. «SWIFT jau ir tikai norēķinu lietas, kurām ātrāk vai vēlāk var atrast apkārtceļus, piemēram, Krievija pati ir attīstījusi sev, varbūt, ne tik modernas, bet kaut kādas norēķinu sistēmas, tāpat ir arī iespējams caur Ķīnu norēķināties,» pauda Latvijas Bankas prezidents.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA atzīmēja, ka SWIFT ir Beļģijā reģistrēta starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība, kuras dalībnieki ir 3500 finanšu institūcijas visā pasaulē.Tā darbojas atbilstoši Eiropas Savienības normām. SWIFT nodrošina specializētu, privātu, konfidenciālu finanšu ziņojumu globālu apmaiņu.

«Pēc būtības runājam par komunikācijas līdzekli, komunikācijas sistēmu, nevis maksājumu sistēmu. Varētu salīdzināt ar pasta balodi — tā ir sistēma, kas no vienas bankas otrai nodod maksājumu detaļas, informāciju. Ja tādas sistēmas nav, tad jāmeklē citi veidi, piemēram, e-pasts vai fakss, bet tie nav automatizēti un prasa daudz vairāk laika. Tātad arī pēc noslēgšanas no SWIFT sistēmas pārrobežu maksājumi ar Krieviju būs iespējami tad, ja attiecīgajai Krievijas bankai nav noteiktas sankcijas, tomēr tie ir būtiski apgrūtināti,» minēja Latvijas Bankā. 

Centrālajā bankā arī atzīmēja, ka Krievijas atslēgšana no SWIFT sistēmas būtu trieciens Krievijas ekonomikai, tostarp, kad šāda iespēja tika apspriesta iepriekšējās Krievijas agresijas laikā 2014.gadā, izskanēja prognozes, ka SWIFT atslēgšanas ietekmē Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 5%.

«Krievija šādus draudus ņēma vērā un sāka attīstīt savu starpbanku komunikācijas sistēmu, un tāda patiešām tika iedarbināta 2017.gada decembrī, taču tā darbojas tikai Krievijas iekšienē un līdz šim bijusi dārgāka un pat Krievijas maksājumos nepopulārāka par SWIFT,» pauda Latvijas Bankā, piebilstot, ka sava iekšējā finanšu komunikācijas sistēma ir arī, piemēram, Ķīnai.

Pēc Latvijas Bankā paustā, ja Krieviju atslēgtu no SWIFT sistēmas, īstermiņā sekas ar Krieviju strādājošajiem uzņēmējiem varētu būtu diezgan nepatīkamas — būtu gan traucēti maksājumi un daudz lielāka kontroles institūciju uzmanība, gan arī būtu dažāda veida ekonomiskie efekti citu sankciju rezultātā. Kopā ar plašām sankcijām bankām un Krievijas valdības un centrālās bankas nošķiršanu no finanšu tirgiem varētu būt nozīmīga ietekme, tostarp īpaši sāpīgi tas varētu būt tai Krievijas elites daļai, kas naudu tērē Rietumos.

Jau vēstīts, ka, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt «maksimālas ietekmes» sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar «maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti».

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete — otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju — «vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā».

Fon der Leiena neminēja sīkākas detaļas, bet EK sarakstā bija ierosināts attiecināt ES sankcijas arī uz divām Krievijas privātbankām — «Alfa Bank» un «Bank Otkritije». Tajā arī bija aicināts aizliegt Krievijas pilsoņiem noguldīt ES bankās vairāk par 100 000 eiro vai iegādāties eiro denominētus vērtspapīrus.

Fon der Leiena sacīja, ka šīs sankcijas «palielinās Krievijas aizņemšanās izmaksas, paaugstinās inflāciju un pakāpeniski graus Krievijas rūpniecisko bāzi».

Enerģētikas sektorā sankcijas ietvēra aizliegumu eksportēt iekārtas un tehnoloģijas, kas Krievijai nepieciešamas naftas pārstrādes rūpnīcu modernizēšanai. Aizliegums eksportēt lidmašīnas un to daļas Krievijas aviosabiedrībām arī «degradēs svarīgu Krievijas ekonomikas sektoru», atzina EK prezidente.

«Mēs ierobežojam Krievijas piekļuvi būtiski svarīgai tehnoloģijai — mēs dosim triecienu Krievijas piekļuvei svarīgām tehnoloģijām, kas tai vajadzīgas, lai veidotu plaukstošu nākotni tādās jomās kā pusvadītāji vai mūsdienīgas tehnoloģijas,» sacīja fon der Leiena.

Sankcijas vīzu jomā paredz, ka Krievijas diplomātiem, ar viņiem saistītām grupām un uzņēmējiem vairs nebūs privileģētas piekļuves ES.

Jaunās sankcijas stāsies spēkā pēc tam, kad būs izstrādāti juridiskie dokumenti, tos oficiāli pieņems dalībvalstu ārlietu ministri, un tie tiks publicēti ES oficiālajā vēstnesī. Ir gaidāms, ka tas notiks piektdien vai sestdien.

Ceturtdien publicētā samita gala dokumentā bija teikts, ka «šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētikas un transporta sektorus, dubultā pielietojuma preces, kā arī eksporta kontroli un eksporta finansēšanu, vīzu politiku, papildu fizisko personu iekļaušanu «melnajā sarakstā» un jaunus iekļaušanas kritērijus».

Samita dalībnieki apsprieda arī politiskā, ekonomiskā un humānā atbalsta pastiprināšanu Ukrainai.

Lai gan samitā ātri tika panākta vienošanās par sankciju aprisēm, dalībvalstis nebija vienisprātis par iespējamu Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, kas būtu smagi skārusi Krievijas iespējas pārdot savus energoresursus starptautiskajā tirgū.