Savās iepriekšējās publikācijās mēs jau esam iepazīstinājuši lasītājus ar Finanšu ministrijas ierosinājumiem saistībā ar minimālo algu, neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Mēs turpinām sekot līdzi priekšlikumiem, kas nupat tika iesniegti Saeimā un, iespējams, pēc neilga laika tiks apstiprināti, pieņemot likumu par 2025. gada valsts budžetu.
Viena no līdz šim galvenajām sensācijām ir neapliekamā minimuma dubultošana pensionāriem – līdz 1000 eiro. Neapliekamais minimums 2025. gadā tiks palielināts citām iedzīvotāju kategorijām, tiesa, tikai par 10 eiro – līdz 510 eiro.
Darbaspēka nodokļu izmaiņas palielinās neto ienākumus aptuveni 95 % strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, savukārt lielākais pieaugums skars tieši strādājošos ar algu līdz 2500 eiro, apgalvo Finanšu ministrija, kas izstrādājusi šo likumprojektu.
Kas būs jādod pretī?
Jebkura budžeta – valsts vai ģimenes – īpatnība ir ne tikai dot, bet arī saņemt.
Pirmkārt, atgādināsim, ka Finanšu ministrija rosina ieviest vienotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 25,5 % apmērā ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8 775 eiro mēnesī (šobrīd likme ir 20 % un 23 %). Ienākumiem virs 8 775 eiro mēnesī tiks saglabāts solidaritātes nodoklis 33 % apmērā.
Tāpat no 2025. gada ienākumiem virs 200 000 eiro gadā tiks piemērota papildu nodokļa likme 3 % apmērā. Šis jaunievedums attieksies uz dažādiem ienākumu avotiem: algām, uzņēmējdarbības ienākumiem, intelektuālo īpašumu, kapitālu un ieguldījumiem, nodrošinot progresīvāku nodokļu sistēmu.
Sociālie pabalsti, dāvanas un ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas ar šo nodokli netiks aplikti. Jaunā likme netiks piemērota arī ienākumiem, kas gūti no mikrouzņēmumiem.
Vēl viens priekšlikums, kas sacēla pamatīgu protestu vētru, skar 2. pensiju līmeni: ;ai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, Finanšu ministrija piedāvā pārnest 1% no fondētās pensiju shēmas otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni. Respektīvi, attiecība būs nevis 14 % un 6 %, kā tas ir pašlaik, bet gan 15 % un 5 %.
Vides aizsardzība
2025. gada valsts budžeta likumprojektā ir ņemtas vērā arī ES prasības samazināt videi kaitīgo vielu emisijas. Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti.
2025. gadā likme būs 10 eiro par 1 tonnu CO2 un 2026. gadā 20 eiro par 1 tonnu CO2.
Vienlaikus tiek rosināts atcelt akcīzes nodokļa atbrīvojumu naftas produktiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, nosakot akcīzes nodokļa likmi kā naftas produktiem, kurus izmanto kā kurināmo. No savas puses vēlamies pajautāt, vai tik tas nenozīmē cenu kāpumu elektroenerģijai, kā arī siltumenerģijai un visam, kas saistīts ar šiem energoresursiem?
Dzērieni – gan grādīgie, gan bezalkoholiskie
Tāpat no 2025. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g uz 100 ml no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11,0 eiro par 100 litriem. Tā rezultātā nodokļu daļa vienam litram dzēriena pieaugtu par 4 centiem.
No 2025. gada plānots palielināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g uz 100 ml no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11 eiro par 100 litriem. Tādējādi nodokļu daļa par litru dzēriena palielināsies par 4 centiem.
Savukārt no 2027. gada, lai harmonizētu akcīzes nodokļa likmes ar Baltijas valstīm, paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi arī alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, piemēram, karsējamai tabakai, tabakas lapām, e-šķidrumam un tabakas aizstājējproduktiem.
Tā rezultātā stiprā alkoholiskā dzēriena 0,5 litru pudeles cena (alkohola saturs 40 tilpumprocenti) 2027. gadā varētu pieaugt par 0,15 centiem, vīna pudeles (0,75 litri) – par 6 centiem, bet 0,5 litru alus pudeles (alkohola saturs 5,2 tilpumprocenti) – par 2 centiem.
Nodokļu daļa (minimālais akcīzes nodokļa līmenis un tam piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa daļa) paciņai cigarešu 2027. gadā pieaugs par 46 centiem, paciņai karsējamās tabakas (5,3 g) – par 19 centiem. Smēķējamās tabakas 40 g iepakojuma cena varētu pieaugt par 62 centiem, bet viena cigāru vai cigarillu iepakojuma (10 gab.) – par 29 centiem.
Savukārt, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem nodokļu līmenis par 2 ml iepakojumu pieaugs par 10 centiem, bet par 10 ml iepakojumu – par 48 centiem. Nodokļu daļa tabakas aizstājējproduktiem (piemēram, nikotīna spilventiņi,14 g iepakojums) 2027. gadā pieaugs par 28 centiem.
(Mēs taču zinām, ka, piemēram, ja oficiāli alkohola un cigarešu cena tiek paaugstināta par 5 centiem, tad, nonākot veikalu plauktos, šie produkti pēkšņi kļūst par 50 centiem vai pat 1 eiro dārgāki – atkarībā no produkta pieprasījuma.).
Azartspēles
Sākot ar 2025. gadu paredzēts paaugstināt izložu nodokļa likmi līdz 15% un paaugstināt azartspēļu nodevu par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju līdz 45 000 eiro par katru kārtējo gadu.
Savukārt, sākot ar 2027. gadu, Izložu un azartspēļu likumā paredzēta vēl virkne izmaiņu, tostarp paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām līdz 18% un paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi bingo līdz 12%.
Transports: stingrākas prasības
Paredzēti arī grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, plānojot palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes vidēji par 10%.
Sākot no 2025. gada tiks noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš – kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris, savukārt no 2027. gada paredzēts palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes vidēji par 10%.
Plusi
Līdz ar IIN palielināšanu palielināsies arī nodokļu maksātājam atmaksājamo attaisnoto izdevumu (ārstniecības, izglītības, ziedojumu) summa. Pašlaik no čekiem par 600 eiro gadā atgriezt var ne vairāk kā 120 eiro – ienākuma nodoklis 20%. Ja likme tiks paaugstināta līdz 25,5 %, gadā varēs saņemt atpakaļ 153 eiro.
Strādājošo vecāku pabalstu paredzēts palielināt līdz 75% (pašlaik 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra.
Paredzēta arī IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.
Savukārt autoratlīdzības saņēmējiem paredzēts turpināt līdz šim noteikto nodokļu nomaksas kārtību vēl uz 3 gadiem.
Finanšu ministrijas iesniegtie priekšlikumi paredz arī turpmāk piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Lauksaimnieku saņemtās atbalsta summas (subsīdijas) netiks apliktas ar IIN.
Sola uzplaukumu
Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka rosinātās izmaiņas darbaspēka nodokļos 2025. gadā radīs budžeta deficītu 87,1 miljona eiro apmērā, savukārt kompensējošie pasākumi nodrošinās budžeta ieņēmumus 103 miljonu eiro apmērā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens sagaida, ka izmaiņas stimulēs ekonomiku, nodrošinot iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 0,2-0,3 %.
Likumprojektu «Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam» plānots apstiprināt Ministru kabinetā šā gada 14. oktobrī, savukārt 15. oktobrī likumprojektu pakete tiks iesniegta Saeimā.
(!) Ar Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu var iepazīties Tiesību aktu projektu portālā tapportals.mk.gov.lv.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.