Veselības ministrs atzina, ka Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums atļaut atvērt mazos veikalus no 9.marta no epidemioloģiskās drošības viedokļa ir «pārāk plats solis». Pavļuts uzskata, ka valdība patlaban nevar pieņemt lēmumu par mazo veikalu atvēršanu no 9.marta.
Kariņš atbalstīja veselības ministra pausto un piebilda, ka viņš ietu soli tālāk, aicinot meklēt veidu, kā būtiski mazināt saslimstību ar Covid-19.
Premjers aicināja kolēģus nepieņemt lēmumu par mazo veikalu atvēršanu un piedāvāja Operatīvās vadības grupā diskutēt par krasāku saslimstības samazināšanu.
LETA jau vēstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ceturtdien aicinās Ministru kabinetu atbalstīt priekšlikumu atļaut mazajiem veikaliem strādāt no 9.marta, nevis 1.marta, kā tika konceptuāli lemts otrdien, 23.februārī.
EM priekšlikums paredz, ka no 9.marta mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē bez preču grupu pārdošanas ierobežojumiem būtu tiesīgi sniegt arī veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes 23.februārī sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdībā.
Vitenbergs skaidroja, ka Latvijā jau darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un līdz šim komersanti bijuši ļoti atbildīgi prasību ievērošanā.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.
Vienlaikus Vitenbergs piebilda, ka šī ierobežojumu mīkstināšana neattieksies uz lielajiem tirdzniecības centriem vai lielajiem būvmateriālu un sadzīves preču veikaliem — tajos joprojām būs spēkā tirdzniecībai atļauto preču saraksti, preču pasūtīšana attālināti ar iespēju tās saņemt veikalā vai ar piegādi.
Pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidenta Henrika Danuseviča skaidrotā, pozitīva valdības lēmuma gadījumā darboties varēs no 2000 līdz 3000 veikalu, kas nodarbina 4000-7000 strādājošo.
Viņš piebilda, ka lielākā daļa šādu veikalu strādā ārpus Rīgas.
Lai arī Veselības ministrija iebilda pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē, tomēr virkne ministru EM priekšlikumam pauda atbalstu. Ņemot to vērā, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valdībā atbalstītais risinājums ir mazāk riskantākais no pārējiem EM piedāvātajiem variantiem tirdzniecības nozares atvēršanai.
EM valdībai iepriekš piedāvāja lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.
Pēc EM sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības nozarē strādā 12 723 uzņēmumi, kuros nodarbināti 87 392 cilvēki. Patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Savukārt kopējās izmaksas nozares darbības ierobežošanai mēnesī ir 26 miljoni eiro.
EM piedāvāja izvēlēties vienu no diviem risinājumiem tirdzniecības nozares turpmākai darbībai — turpināt tā, kā ir patlaban, bet rēķinoties, ka mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz šā gada maijam, vai arī atļaut tirgotājiem strādāt Covid-19 drošas tirdzniecības apstākļos.
EM piedāvāja piecus variantus, kā turpmāk rīkoties ar tirdzniecības nozares ierobežojumu mīkstināšanu.
Variants «A» paredzēja atļaut klātienē darboties visiem tirgotājiem un neierobežot tirgojamo preču klāstu, vienlaikus ieviešot «CovidDroša» tirdzniecība konceptu.
Variants «B» paredzēja saglabāt spēkā esošos tirdzniecības ierobežojumus, papildus nosakot, ka tirdzniecības vietas, kuru platība ir līdz 300 kvadrātmetriem, var tirgot visas preču grupas, kā arī var strādāt mazie veikali ārpus tirdzniecības centriem.
Variants «C» paredzēja saglabāt spēkā esošos tirdzniecības ierobežojumus, papildus nosakot, ka visas preču grupas var tirgot tirdzniecības vietas ar individuālu ieeju, kuru platība ir līdz 300 kvadrātmetriem, kā arī mazie veikali ārpus tirdzniecības centriem.
Variants «D» paredzēja saglabāt spēkā esošos tirdzniecības ierobežojumus, papildus nosakot, ka tirdzniecības vietas ar individuālu ieeju var tirgot visas preču grupas.
Savukārt variants «E» paredzēja, ka patlaban spēkā esošie ierobežojumi turpmāk attiektos tikai uz brīvdienām, kā arī ieteikts atcelt ierobežojumus ielu tirdzniecībai. Savukārt darba dienās tirdzniecības uzņēmumi strādātu, ievērojot «CovidDroša» tirdzniecību.
EM ieteica atcelt ierobežojumus atklātām tirgus teritorijām, tā vietā apsverot noteikt minimālo distanci starp tirdzniecības vietām.
Zemkopības ministrijas krīzes vadības grupa arī piedāvāja pārskatīt gadatirgu jeb ielu tirdzniecības organizēšanas aizliegumu.
Vienlaikus EM pati atbalstīja variantu «A», kas paredz atcelt preču grupu tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības vietās.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.