Kariņš: Nav skaidrs, vai kādam no diviem prezidenta amata kandidātiem patlaban būtu balsu vairākums Saeimā

Kariņš neizslēdza iespēju, ka arī «Jaunā vienotība» varētu izvirzīt savu kandidātu.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, notikumu attīstība varētu būt dinamiska — viena diena politikā var būt daudziem notikumiem piesātināta, savukārt nedēļa var būt ilgs laiks.

«Es darīšu visu no savas puses, lai, strādājot ar koalīcijas partneriem, mēs tomēr varētu vienoties un šo jautājumu atrisināt, un virzīties tālāk uz priekšu,» norādīja Kariņš.

Valsts prezidents Egils Levits pauda nostāju, ka koalīcijai ir jāvienojas par vienu kandidātu. Citādāk veidojas «de facto» koalīcija, kurā viens koalīcijas partneris «sabloķējas» ar tādiem politiskiem spēkiem, kuri nedarbojas Latvijas interesēs.

«Es atbalstu nostāju, ka ir jāmēģina vienoties par kopēju kandidātu. Divi kandidāti ir jau zināmi. Vēl ir iespēja vienoties,» sacīja prezidents.

Jau rakstīts, ka 9.maijā sākās kandidātu izvirzīšana Valsts prezidenta amatam, kas noslēgsies nedēļas nogalē. Dienu pirms kandidātu izvirzīšanas sākuma koalīcijas partiju pārstāvji atzina, ka koalīcijā nemainīgi saglabājas nevienprātība par šo jautājumu un līdz šim valdības partijām nav izdevies kopīgi vienoties «par vienu, par otru vai pat kādu citu» pretendentu.

Jau vēstīts, ka pirmais ambīcijas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu pieteica Pīlēns. Bez AS viņam atbalstu ir paudusi virkne opozīcijas politiķu, tomēr stabils balsu vairākums vēlēšanās Pīlēnam pašlaik nav drošs.

Vēlāk arī Levits paziņoja, ka ir gatavs kandidēt uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā. Levitam atbalstu sola NA un JV, līdz ar to arī viņam pašlaik nepietiek balsu pārvēlēšanai.

Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.