Kariņš: Eiropa var uzstādīt noteikumus un prasības Krievijai

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka 24.jūnijā un 25.jūnijā Briselē ES līderi turpināja šā gada maija Eiropadomē aizsākto diskusiju par ES un Krievijas ilgtermiņa attiecību veidošanas iespējām. Pēc Kariņa teiktā, diskusijas rezultāts ir vienota un stipra Eiropa, kura var uzstādīt noteikumus un prasības Krievijai sarunu atvēršanai.

«Kremlis saprot tikai spēka politiku un mums kolektīvais spēks ir, tikai tas ir jāapzinās un jāpielieto. Kad esam vienoti, mēs varam likt savas prasības galdā, nevis ļaut Krievijai diktēt noteikumus,» Eiropadomes noslēgumā uzsvēra Kariņš.

Premjera birojā skaidroja, ka ES līderi sagaida, ka Krievija demonstrēs konstruktīvu rīcību un pārtrauks agresīvās darbības pret ES dalībvalstīm un trešajām valstīm. Valstu un valdību vadītāji uzsvēra, ka Krievijai ir jāuzņemas pilna atbildība un jāievieš Minskas vienošanās — tas ir galvenais priekšnoteikums ES politikas maiņai attiecībā pret Krieviju. Tāpat līderi vienojās stiprināt politisko un ekonomisko sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, lai veicinātu šo valstu noturību.

ES dalībvalstu un valdību vadītāji nosodīja pamatbrīvību ierobežojumus Krievijā un aicināja Eiropas Komisiju un Augsto pārstāvi sagatavot priekšlikumus atbalsta sniegšanai Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, cilvēktiesību organizācijām un neatkarīgajiem medijiem. Plānots, ka līderi atgriezīsies pie diskusijām par ES un Krievijas attiecībām kādā no nākamajām Eiropadomēm.

Pārrunājot situāciju Baltkrievijā, ES līderi aicināja izbeigt represijas pret pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem medijiem un uzsvēra baltkrievu tautas tiesības uz brīvām, demokrātiskām un godīgām vēlēšanām.

Tāpat Eiropadomē tika diskutēts par ES un Turcijas attiecībām. Eiropadome aicināja Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par finansiālo atbalstu Sīrijas bēgļiem un tos uzņemošajām valstīm. Tāpat tika diskutēta situācija Lībijā, Etiopijā un Sāhelas reģionā Āfrikā.

Eiropadomes ietvaros dalībvalstu un valdību vadītāji tikās ar ANO ģenerālsekretāru Antonio Gutērešu, lai pārrunātu mūsdienu globālos izaicinājumus. Līderi pārapstiprināja ES un ANO ciešo sadarbību Covid-19 izraisītās krīzes un klimata pārmaiņu izaicinājumu risināšanai, kā arī uzsvēra nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību cilvēktiesību situācijas uzlabošanai pasaulē.

ES līderi pārrunāja arī lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBTI) situāciju ES, tajā skaitā nesen pieņemtos Ungārijas likuma grozījumus. Kariņš norādīja, ka ES ir balstīta uz demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas vērtībām, tādējādi aicinot uz vispārēju toleranci un iecietību.

Sarunā par Covid -19 izskanēja atzinība par progresu vakcinācijas aptverē un gandarījums par vispārējās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos ES. Vienlaikus līderi lēma par ciešāku koordināciju jautājumos par jauno Covid-19 variantu izplatību ES.

Diskutējot par ES ekonomikas atjaunošanu, valstu un valdību vadītāji pozitīvi novērtēja progresu dalībvalstu Atveseļošanās un noturības plānu apstiprināšanā. Kariņš uzsvēra, ka Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisms norāda uz ES spēju pieņemt izlēmīgus lēmumus, lai nodrošinātu Eiropas ekonomisko atjaunošanu.

Tāpat ES valstu un valdību vadītāji pauda atbalstu tām dalībvalstīm, kuras cietušas no nesenajiem kiberuzbrukumiem un aicināja turpināt darbu pie pasākumiem noturības stiprināšanā.