Kariņa izredzes vēlreiz vadīt valdību politologi vērtē neviennozīmīgi

Latvijas Universitātes (LU) profesors Juris Rozenvalds Kariņa izredzes vēlreiz kļūt par premjeru vērtē kā pietiekami labas, vienlaikus piebilstot, ka Ministru prezidenta kandidāts ir atkarīgs no partiju savstarpējām attiecībām un tā, kas citām partijām ir pieņemams.

Politologs aģentūrai LETA teica, ka, pārmetot kaut ko valdībai, tiek pārmests arī Kariņam. Viņaprāt, esošajam premjeram var atsevišķos gadījumos pārmest par neizlēmību un to, ka viņš nevada valdību ar «ļoti stingru roku». Esot bijušas situācijas, kad viens ministrs no vienas partijas saka vienu, bet cits ministrs no citas partijas saka citu, un Kariņš uz to tikai noraugās.

Rozenvalds neizslēdz, ka tā, ļoti iespējams, bijusi vienīgā iespējamā taktika, piebilstot, ka kopumā šī valdība «vairāk vai mazāk» ir tikusi galā. Viņaprāt, Kariņš savu pilnvaru laikā savas iespējas vēlreiz vadīt valdību drīzāk esot audzējis, ne zaudējis, tomēr to, vai viņam izdosies vēlreiz kļūt par premjeru, politologs nevarot garantēt.

Arī pētījumu aģentūras SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš piekrita, ka Kariņam ir izredzes vēlreiz vadīt valdību, ja vien viņš pats nepārdomās. Tikmēr LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens pauda bažas, vai esošais premjers vēlreiz gribēs uzņemties valdības vadīšanu, sakot, ka «četri gadi šajā «gaļas mašīnā» nav nekāds joks», īpaši pašreizējā situācijā.

SKDS vadītājs minēja, ka kopumā partiju popularitātes mērījumi liecina, ka Kariņam ir ļoti labas izredzes vēlreiz kļūt par premjeru, atgādinot, ka iepriekš viņš kļuva par valdības veidotāju, jo stiprākās partijas nespēja savā starpā vienoties.

«Tagad popularitātes stabiņi rāda, ka «Jaunajai vienotībai» (JV) ir krietni labāka un stiprāka pozīcija par iepriekšējo, bet 10 mēneši ir gana ilgs laiks. Vēl skatīsimies,» piebilda sociologs, norādot, ka līdz šim Kariņam bija jāstrādā ar epidemioloģiskām krīzēm, tomēr spēles laukums strauji sāk mainīties, kam varētu būt būtiska ietekme partiju popularitātes reitingos.

Sociologs skaidroja, ka inflācija, elektrības, gāzes un siltuma cenu pieaugums nebūs sīkums, jo to sajutīs liela iedzīvotāju daļa. «Ja tiek skarti cilvēku maki, viņi uz lietām sāk skatīties citādi. Epidemioloģiskā krīze neskāra lielāko iedzīvotāju daļu, pat otrādi — liela daļa iemanījās sākt pelnīt un uzkrāt vairāk,» atzīmēja Kaktiņš, piebilstot, ka tas ir ļoti būtisks aspekts. Arī vakcinācijas jautājumi esot svarīgi, tomēr lielāka nozīme esot finansiāliem aspektiem.

Savukārt politologs, sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis aģentūrai LETA teica, ka Kariņa izredzes vēl būtu pārdroši prognozēt. Viņš atgādināja, ka šī valdība tika izveidota ar trešo piegājienu, kur vismazākā frakcija dabūja premjera amatu, Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Pēc viņa domām, JV parādīja savu politisko sarunu risināšanas spēju augstāko pilotāžu — ar tādu balsu skaitu iegūt ietekmi politikā.

Vienlaikus LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns piebilda, ka Kariņš pietiekami labi kotējas JV elektorātā, tomēr viņš varētu neizskatīties ļoti pievilcīgi citu partiju vēlētāju vidū, un tas varētu ietekmēt viņa izredzes vēlreiz kļūt par premjeru.

Ikstens pieļāva, ka tad, kad lieta nonāks līdz amatu dalīšanai, var veidoties sajūta, ka Kariņš jau ir pavadījis četrus gadus premjera krēslā un ir zināms, kāds premjers viņš ir, proti, viņš tiek kritizēts par nepietiekamu izlēmību, neuzņēmību un bijīgu stilu, kas citiem politiskajiem spēkiem varētu nepatikt.

Tāpat, viņaprāt, jāņem vērā Kariņa attiecības ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Līdz šim no valsts augstākās amatpersonas ir izskanējusi kritika par Ministru prezidenta vadīto valdību, un aktuāls būs jautājums, vai un kā būs mainījušās Kariņa un Levita attiecības. Ikstens uzskata, ka to nevajag novērtēt par zemu. «Levitam varētu būt viedoklis, kādam jābūt nākamajam premjeram. Tas arī jāskata kontekstā ar prezidenta izredzēm,» teica Ikstens, piebilstot, ka tas ir sarežģītāk, nekā pirmajā brīdī šķiet, jo visi iepriekš minētie faktori savijas kopā.