Kalniete: Ikviena tehnoloģiju platforma, kas dod iespēju izplatīties Kremļa propagandai, ir līdzdalīga agresijā pret Ukrainu

Kā aģentūru LETA informēja politiķes palīdze Elīna Bīviņa, EP pārliecinošā balsojumā — 552 deputātiem balsojot «par» — atbalstījis Kalnietes sagatavoto ziņojumu par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības (ES) demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju. Ziņojums ietver gan plašu analīzi par riskiem, gan rekomendācijas ES dalībvalstu koordinētām darbībām, lai novērstu hibrīddraudus.

Šonedēļ, uzstājoties EP plenārsēdē, Kalniete aicināja apzināties, ka Krievija, Ķīna un citi autoritāri režīmi gadu gaitā ir novirzījuši vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru, lai iejauktos demokrātiskajos procesos 33 valstīs. Ziņojumā secināts, ka puse no šiem gadījumiem saistīti ar Krievijas slēptām darbībām Eiropā.

Kalniete uzsvēra, ka Kremļa propagandas mašīna netika ieslēgta 24.februārī, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruka Ukrainā. Viņa norādīja, ka propagandas mašīna Eiropā darbojas jau gadu desmitiem ar vienu mērķi — naidot un šķelt mūsu sabiedrību.

«Tagad, kad ir sācies karš, tiešsaistes platformu turētājiem un tehnoloģiju uzņēmumiem beidzot ir jārīkojas proaktīvi. Ikviena tehnoloģiju platforma, kas dod iespēju izplatīties Kremļa propagandai, ir līdzdalīga agresijā pret Ukrainu, tādēļ sociālo mediju platformās ir jāslēdz konti, kas slavina Putina agresiju, noliedz vai attaisno kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci,» akcentēja politiķe.

Pēc Kalnietes paustā, lai pretotos Kremļa dezinformācijas spiedienam, tiešsaistes platformām būtu daudz lielāki resursi jānovirza satura monitorēšanai krievu un ukraiņu valodā. Savukārt ES steidzami jāpalielina ES digitālās drošības un aizsardzības spējas, jāpaplašina šajā jomā sadarbība ar partneriem ES kaimiņvalstīs, bet Ukrainai jāpalīdz ar kiberekspertiem.

Bīviņa atzīmēja, ka EP īpašā komiteja par ārvalstu iejaukšanos ES demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju, tika izveidota 2020.gada rudenī. Gatavojot ziņojumu, komitejā uzklausīti vairāk nekā 100 eksperti, kuru pieredze un secinājumi iestrādāti dokumentā.

Kalniete norādīja, ka pēc gandrīz divu gadu darba ir sagatavots ziņojums, ko, tēlaini izsakoties, var iedalīt divās daļās — pirmajā tiek noteikta diagnoze jeb konstatētas vājās vietas, kas padara ES informatīvo telpu un demokrātiju ievainojamu, bet otrajā tiek izrakstīti medikamenti jeb ieteikta neatliekamā rīcība noturības veidošanai un stiprināšanai.

Politiķe uzsvēra, ka no Eiropas Komisijas tiek sagaidīta izstrādāta un iesniegta EP efektīva stratēģija cīņai pret hibrīddraudiem.

«Mēs prasām nepieļaut kritiskās infrastruktūras nonākšanu trešo valstu rokās, tāpat ir nepieciešama visaptveroša ES likumdošana, lai sociālo tīklu platformas būtu atbildīgas par saturu, kas tajās tiek publicēts, un lai būtu caurspīdīgs mehānisms, ar kādu notiek informācijas tālāka izplatīšana, lai būtu caurskatāmība par to, kā platformas ievāc, uzglabā, apmaina, pārdod datus par simtiem miljonu ES pilsoņu,» akcentēja Kalniete.

Deputāte arī aicina vistuvākajā laikā pieņemt lēmumu un izstrādāt mehānismu pastāvīgam ES finansiālam atbalstam tradicionālajiem medijiem. Kalniete pauda pārliecību, ka bez kvalitatīvas žurnālistikas sabiedrībai samazinās pieeja patiesībai, bet, lai veidotos izpratne, lai cilvēki prastu atpazīt dezinformāciju, tradicionālo mediju loma nav pārvērtējama.