“Jūrmalas festivāla” noslēguma koncertā: operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš

Aleksandrs Antoņenko pēdējos desmit gados iekarojis pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuves, izdziedot teju 30 tenoru lomas. Jau kopš 2004. gada viņš ir kļuvis par starptautiski atzītāko Latvijas tenoru, kurš ar panākumiem debitējis Berlīnes operās, Drēzdenes Semperoper, Oslo un Stokholmas Karaliskajā operā, Ženēvas, Parīzes, Romas un Minhenes opernamos, Vīnes valsts operā, Londonas Koventgārdena un arī Ņujorkas Metropolitan teātrī.

Diriģenta Rikardo Muti vadīta, spoži aizritēja Antoņenko debija Otello lomā prestižajā Zalcburgas festivālā 2008. gadā. Gadu vēlāk viņš ar milzu panākumiem debitēja Metropoles operteātrī Ņujorkā, kurā Antoņenko tagad atgriežas jau regulāri, atveidojot vadošās tenoru lomas.

Reinis Zariņš ir dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis un konceptuālu starpmākslu projektu autors. R. Zariņš debitēja kā solists ar orķestri jau desmit gadu vecumā un vēlāk guva godalgas vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos. R. Zariņš ir horeogrāfiskā uzveduma “Gadalaiki” līdzautors, viens no “Trio Palladio” dalībniekiem un trīskārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013, 2015).

Viņš ir piedalījies daudzos prestižos festivālos: Lucernas festivālā, “Kremerata Baltica” festivālā, Bātas, Norfolkas un Jaunskotijas starptautiskajos mūzikas festivālos, “MasterWorks” un “Holland Music Sessions” festivālā. R. Zariņš ir muzicējis pasaules labākajās koncertzālēs – Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegija centra Veila zālē, Londonas Vigmora zālē, Sanktpēterburgas Glazunova zālē, Maskavas Čaikovska zālē.

Reinis Zariņš pārlikumos klavierēm atskaņos Prelūdiju un ’’Izoldes mīlas nāvi’’ no Riharda Vāgnera operas ’’Tristans un Izolde’’. Rihards Štrauss par ’’Tristanu un Izoldi’’ ir teicis, ka “Tā pavēra ceļu uz jaunu mūziku”. Romantisma māksla un mīlētāju stāsts šajā operā guvis galējo izpausmi, vēstot par tādu mīlestības un mūzikas spēku, kas pārveido visu eksistenci, tai skaitā nāvi. ’’Tristana’’ skaņu pasaulei piemīt īpaša suģestija, sasniedzot tādu bezgalīgu mūzikas ritējumu un intensitāti, kas liek aizrauties elpai.

Rihards Štrauss bija dzīves baudītājs un skaistuma ideālists, kurš cilvēka balsij veltījis brīnumskaistas lappuses, īstus vokālās mākslas šedevrus. Štrauss zināms kā ģeniāls orķestra pazinējs, viens no visu laiku izcilākajiem orķestrētājiem (simfoniskās poēmas ’’Tā runāja Zaratustra’’ sākuma taktis kādā reklāmā vai filmā būs dzirdējuši lielākā daļa planētas iedzīvotāju), bet tikpat vienreizīgs ir komponista sarakstītais dziesmu mantojums. Krāšņie klavieru pavadījumi, augstvērtīgie teksti, bezgalīgais mūzikas plūdums un daiļums –  ne velti komponista biogrāfs Ernsts Krauze Štrausa dziesmu mantojumam veltījis šādus sajūsmas vārdus: “Kas par melodiju bagātību tik smalkās poēzijas pasaulē! Kas par formas izjūtu, kas par izdomas dzīvīgumu un pāri plūstošu jūtīgumu!’’

Ņemot vērā spēkā esošos pulcēšanās ierobežojumus, Dzintaru koncertzāles sēdvietu izkārtojums ir mainīts un katru koncertu klātienē varēs apmeklēt līdz 500 klausītāju. Tomēr, lai sniegtu iespēju baudīt koncertus daudz plašākai auditorijai, Dzintaru koncertzāle kopā ar mūziķi Jāni Šipkēvicu piedāvā skatīties koncertus attālināti ar interneta tiešraides starpniecību visā pasaulē. Jānis Šipkēvics interneta tiešraides vadīs no īpaši iekārtotas koncertstudijas, kurā viesosies dažādi mūziķi un sabiedrībā zināmi cilvēki. Biļetes uz interneta tiešraidēm būs iespējams iegādāties www.bilesuparadize.lv, un tiešraides koncertus varēs skatīties vēl mēnesi pēc pasākuma.