Jaunajam pedagogu algu modelim 2023.gadā provizoriski būtu nepieciešami papildu 125 miljoni eiro

Viņa uzsvēra, ka šī summa ir ļoti indikatīva un tā neietver visas finanšu nianses, kā arī neietver precīzus aprēķinus par privāto izglītības sektoru, pirmsskolas izmaksas un nav iekļauts palielinājums speciālās izglītības iestādēm. Tāpat minētā summa neiekļauj Kultūras ministrijas padotībā esošās skolas. Jansone uzsvēra, ka šī summa noteikti mainīsies līdz brīdim, kad būs precizētas visas nianses.

Jansone skaidroja, ka papildu indikatīvā summa 125 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta nepieciešama visam 2023.gadam. Summa ietver skolotāju likmes palielinājumu par 40 darba stundām nedēļām ar zemāko algas likmi 1200 eiro, kā arī aprēķinu par 20% apmaksu citu pienākumu pildīšanai. Šāda provizoriskā summa būtu nepieciešama papildus, ja skolotāju slodžu sadalījums ir 80% tiešajiem pienākumiem, bet 20% — citiem pienākumiem. 

Savukārt pie skolotāju slodžu sadalījuma, kurā 60% velta tiešajiem pienākumiem, bet 40% — citiem pienākumiem, no valsts budžeta provizoriski vajadzētu 220 miljonus eiro uz visu 2023.gadu. Jansone uzsvēra, ka arī šī summa ir ļoti indikatīva un neietver visas nianses. 

Jansone atgādināja, ka jaunais pedagogu algas modelis jāievieš no 2022.gada 1.septembra, līdz ar to precīzi aprēķini taps tuvākajā nākotnē. Viņa atzīmēja, ka precīziem aprēķiniem tiks piesaistīti vairāki eksperti, tostarp no Latvijas Bankas, lai būtu droša pārliecība, ka nav pieļautas kļūdas. Tāpat ministrijai ir nodoms visu auditēt.

Kā atzina Jansone, aprēķini ir skrupulozi un sarežģīti, līdz ar to nākotnes mērķis ir to vienkāršot, saglabājot visas nianses. 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda kritiku, ka darba grupā nav panākta gala vienošanās par slodžu sadalījumu. Ņemot vērā, ka iepriekšējā sēdē nebija balsojuma par slodžu sadalījuma 60/40 piemērošanu jaunajam pedagogu algu modelim, arodbiedrība ceturtdienas darba grupā sastapās ar «pārsteigumu», ka skolotāju slodžu sadalījums plānots 80/20. 

Savukārt IZM Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Dace Kalsone norādīja, ka darba grupa rezultātā piedāvās vairākus variantus, tostarp arī slodžu sadalījumu 60/40.

LETA jau ziņoja, ka janvāra beigās IZM veidotajā darba grupā, kas pilnveido pedagogu darba samaksas modeli, apspriesta iespēja no šā gada 1.septembra paaugstināt pirmsskolas pedagogu zemāko atalgojuma likmi līdz 870 eiro.

Patlaban pieņemtais normatīvais regulējums nosaka, ka no šā gada 1.septembra zemākā pedagogu algas likme ir 830 eiro. Līdz ar to vispārējā izglītībā darba stundas izmaksa ir 6,91 eiro, pirmsskolā — 5,18 eiro. Pēc viņas paustā, plāns ir pirmsskolas skolotāja stundas izmaksu palielināt vēl par 5% jeb līdz 5,44 eiro stundā, kas nozīmētu zemāko algas likmi 870 eiro.

IZM pārstāve Līga Buceniece piebilda, ka pagaidām ministrijā vēl tiek veikti aprēķini dažādiem atalgojuma kāpinājumu scenārijiem. Ministrijā sola iespēju robežās piedāvāt vairākus variantus. IZM skaidroja, ka plāns ir pirmsskolu pedagogu darba stundas izmaksas pakāpeniski izlīdzināt, un to, iespējams, varētu sākt jau no šā gada 1.septembra.

Pagaidām IZM ir aprēķinājuši to ietekmi, ja pirmsskolas skolotāja darba stundu izmaksu palielinātu par 5% virs šobrīd paredzētā.

IZM darba grupa darbosies līdz aprīlim, un tad arī Saeimā iesniegs to, par ko pusēm sēdēs būs izdevies panākt vienošanos.