Izglītības ministre: Sadrumstalotā skolu tīklā bērnu intereses aiziet otrajā plānā

Ministres vērtējumā aktuālās diskusijas par skolu tīkla kritērijiem galvenokārt saistītas tieši ar vidusskolas jeb 10.-12.klašu posmu. Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītās prasības saistībā ar kritēriju pārskatīšanu pierobežas skolām un proporcionalitātes principa ievērošanu, pēc Melbārdes sacītā, skar tieši šo izglītības līmeni.

Pašlaik jaunā modeļa projekts nosaka, ka 10.-12.klašu posmā jābūt vismaz 45 skolēniem, taču ZZS rosina samazināt šo slieksni līdz 30, pierobežas skolas 15 kilometru rādiusā no Eiropas Savienības ārējās robežas pielīdzinot izglītības iestādēm ar pieejamības statusu.

Samazināt minimālo skolēnu skaita kritēriju vidusskolas posmā piedāvāts arī pašvaldību grupā, kur plānots to noteikt vismaz 120. Uz to iepriekš aicinājušas arī pašvaldības, paužot bažas, ka piedāvātais skolēnu skaita kritērijs vairākos novados nozīmē vidusskolā uzņemt arī skolēnus ar zemākiem mācīšanās rezultātiem.

Visbeidzot koalīcijas partneris nācis ar piedāvājumu piemērot proporcionalitātes principu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums paredz, ka pašvaldība pilnībā līdzfinansē vidusskolas posmu, kuras nespēj sasniegt noteiktos kritērijus. Savukārt ZZS piedāvā noteikt pārejas periodu.

Šādi grozījumi, pēc Melbārdes teiktā, papildus izmaksās apmēram četrus miljonus eiro un pagarinās reformas īstenošanas termiņu laikā, kad valstī ir ierobežota fiskālā telpa.

Ja īstenotu visus Latvijas Pašvaldību savienības un ZZS priekšlikumus, reformas izmaksas pieaugtu vēl par sešiem miljoniem eiro, liecina ministrijas aplēses.

«Valstij ir absolūta atbildība finansēt obligāto izglītību, bet, ja runājam par vidējo izglītību, tad tomēr mums ir tiesības noteikt, pie kādiem nosacījumiem valsts finansē vidusskolu,» pauda Melbārde.

Politiķe uzsvēra, ka vidusskolas primārais uzdevums ir sagatavot bērnus augstākajai izglītībai, nevis būt par instrumentu pašvaldību attīstības stratēģijās. Uzturot ļoti sadrumstalotu vidusskolu tīklu ar nelielu skolēnu skaitu, bērnu intereses var palikt otrajā plānā.

«Būs svarīgi katru bērnu pierunāt mācīties vidusskolā, neņemot vērā, ka varbūt viņam ir daudz svarīgāk apgūt profesiju. Var sākties tīri matemātiska cīņa par bērniem, nedomājot par viņu vajadzībām,» sprieda Melbārde.

Politiķe atzina, ka ir arī labas mazās skolas, taču kopumā situācija neesot iepriecinoša — daudzās nelielās izglītības iestādēs centralizēto eksāmenu rezultāti ir zemi. Salīdzinoši mazs skolēnu skaits pēc pamatskolas turpina mācības vidusskolā un vēlāk arī augstskolā.

Pašvaldību arguments, ka vidusskolas posma slēgšana varētu apdraudēt arī pamatskolas pastāvēšanu, Melbārdes ieskatā nav loģisks. Viņa uzsvēra, ka mazākiem bērniem skola jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, bet pusaudži jau spēj būt mobili. Kā piemēru viņa minēja šīs vasaras pieredzi, kad daudzi jaunieši no reģioniem vēlējās doties mācīties uz Rīgu.

Vienlaikus viņa atzina, ka ne visiem bērniem ir iespējas pārcelties uz citu pilsētu, tāpēc valstī jāattīsta spēcīgas ģimnāzijas un vidusskolas arī reģionos, kur nodrošināti kvalificēti pedagogi un daudzveidīgs mācību piedāvājums.

«Latvija ar ierobežotiem resursiem nevar to izdarīt ļoti sadrumstalotā vidusskolu tīklā, tas vienkārši ir jāapzinās,» norādīja politiķe.

Melbārde stingri noraida izskanējušo, ka reforma vērsta uz lauku skolu slēgšanu — pamatizglītībā kritēriji ir ļoti elastīgi, piemēram, pieci bērni klasē. Skolu slēgšana notiek vien tur, kur objektīvi nav bērnu vai paši vecāki uzskata izglītības kvalitāti par nepietiekamu.

Izglītības ministre norādīja, ka lēmums par kritērijiem būs politiķu kopīga vienošanās, paužot cerību, ka koalīcija vienošanos panāks jau šonedēļ. Viņasprāt, ir svarīgi rast līdzsvaru, nepieļaujot, ka nākotnē katrs politisks spēks var «raustīt deķīti» pēc savām interesēm.

Jaunā modeļa pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot finansējumu atbalsta personālam. Modeli pilnā apmērā valdība vienojusies ieviest no 2026.gada septembra, reformai nepieciešamos miljonus vēl meklējot valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā.

Sagaidāms, ka Saeima par grozījumiem Izglītības likumā, kas deleģēs valdībai tiesības noteikt skolēnu skaita kritērijus sakārtotam skolu tīklam, otrajā lasījumā lems septembrī. Pašus kritērijus plānots apstiprināt valdībā līdz šī gada beigām.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī «Nauda seko skolēnam» ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

IZM aprēķini liecina, ka reformas īstenošanai nākamgad no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 35,7 miljoni eiro, bet no 2027.gada un turpmāk — ik gadu 107,24 miljoni eiro. Aprēķini balstīti uz aktuālajiem skolēnu skaita, struktūras un izglītības iestāžu tīkla datiem 2024./2025.mācību gadā. Jaunie aprēķini par reformai nepieciešamo finansējumu tiek solīti oktobra vidū.