Ijabs: Ungārija rīkojas Kremļa interesēs un cenšas šķelt Rietumu vienotību

Ungārija bloķē Eiropas Savienības (ES) finansējuma 500 miljonu eiro piešķiršanu, kas paredzēti, lai segtu Ukrainai piegādāto ieroču izmaksas. Tāpat Ungārija plāno bloķēt nākamo sankciju kārtu pret Krieviju.

Ijabs atzīmēja, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ciniski vienlaikus vada vienu ES dalībvalsti un šantažē pārējās tik svarīgā jautājumā kā atbalsts Ukrainai. Politiķa ieskatā, patlaban notiekošais labi ilustrē Orbāna attieksmi pret ES.

Ungārija grasās bloķēt gan Eiropas Miera instrumenta naudas plūsmu uz Ukrainu, gan arī turpmākās sankcijas pret Krieviju, bet vienlaikus tā tirgojas par savu lēmumu «cenu».

Ijabs akcentēja, ka runa ir par Ungārijas valdībai pietuvināto komercbanku «OTP», kura vēsturiski darbojusies Krievijā un pilnībā savas aktivitātes nav izbeigusi. Orbāns vēlas panākt, lai «OTP» neiekļautu aizliegto banku sarakstā, kā to ir prasījusi Ukraina.

EP deputāts vērsa uzmanību, ka ES likumi neparedz finansēt militāras aktivitātes tieši no ES budžeta, tāpēc ar Eiropas Miera mehānisma palīdzību tiek atbalstītas gan dalībvalstis, kas palīdz Ukrainai, gan arī pati Ukraina. Tā kā instruments nav daļa no ES daudzgadu budžeta, tā izmantošanai nepieciešama visu ES dalībvalstu piekrišana.

«Orbāns situāciju veiksmīgi izmanto, lai parādītu, cik zemās domās viņš ir par ES kopumā un atbrīvotu Ungārijas banku no sankcijām. Ar ko tas beigsies?! Ar kārtējo kompromisu, ko pēc ilgām un garām sarunām mēģinās panākt Ungārija ar Eiropas Komisiju,» sacīja Ijabs.

Viņš norādīja, ka Ungārijā joprojām ir problēmas ar tiesiskumu, tāpēc ir iesaldēta daļa no finansējuma, kas paredzēts valstij no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma. Ungārijas paralēli cenšas panākt arī to, lai šo naudu kaut kādā veidā tomēr varētu saņemt.

«Tā ir banāla šantāža, kas parāda Orbānu kā «putinistu» un oportūnistu, kurš ir gatavs savtīgu interešu dēļ likt šķēršļus Eiropas vienotībai eksistenciāli svarīgā jautājumā, kāds ir atbalsts Ukrainai,» uzsvēra politiķis.

Viņš akcentēja, ka viena no ES strukturālajām problēmām ir tā, ka tiklīdz dalībvalstis ir uzņemtas blokā, iespējas no Briseles tajās ietekmēt demokrātiju un tiesiskumu ir nelielas. Patlaban nav iespēju Ungāriju no ES izslēgt, tomēr Eiropa pakāpeniski dodas tajā virzienā, lai tai būtu sviras, kā aizstāvēt demokrātisko iekārtu dalībvalstīs.

Viens no ietekmes veidiem ir mehānisms, kas saista ES fondu līdzekļu piešķiršanu ar tiesiskuma principu ievērošanu. EP tagad krietni rūpīgāk uzrauga, kā dalībvalstis tērē Eiropas naudu, vai tajās ir neatkarīgas tiesa un vai Eiropas fondu naudu «pa draugam» tiek novirzīta politiķiem draudzīgiem uzņēmējiem un bankām, kā tas notiek Orbāna gadījumā.

«Orbāns ar ES naudu dažādos veidos uzpērk Ungārijas biznesa eliti. Eiropai patlaban ar «likuma varas» mehānismu ir plašākas iespējas apturēt ES naudas plūsmu uz valsti. Ungārijai patīk pašapzinīgi kritizēt Briseli, tomēr Ungārija labi saprot, ka tās tautsaimniecība un tās nākotne ir tieši atkarīga no ES,» sacīja Ijabs.

Viņš norādīja, ka juridiski pastāv arī «kodolierocis» kādas dalībvalsts sodīšanai. Līgums par ES nosaka — ja valsts būtiski pārkāpj demokrātijas un tiesiskuma principus, tad ES Padome var apturēt tās dalību blokā un balsstiesības. Procedūra pret Ungāriju ir sākta, bet par to vēl nav nobalsots ES Padomē.

«Tas ir ārkārtīgi nopietni, jo tādā gadījumā Ungārija valdības līmenī zaudēs jebkādu teikšanu Eiropas lietās. Pēdējā laikā šī tēma ir pietiekami aktuāla un aug pārliecība, ka nepieciešami mehānismi, piemēram, par Eiropas naudas izmantošanu. Tā ir Eiropas kopējā kase, kuras nauda jāsadala nevis pēc draugu, paziņu, politiskās patronāžas principiem, bet saskaņā ar Eiropas prioritātēm un likumu,» uzsvēra politiķis, akcentējot, ka valstīm, kuras uzskatāmi un demonstratīvi grib ignorēt tiesiskuma un demokrātijas principus, ES naudas plūsmu var apturēt.

EP deputāts aicināja ņemt vērā arī to, ka Orbāns ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina gara radinieks. Ungārijas premjera retorika par to, ka viņš ir vienīgais, kurš iestājas par tradicionālajām Eiropas kristīgajām vērtībām, kamēr Rietumi un ES ir sapuvuši. Orbāna sacītais, ka viņš teju ir vienīgais, kurš «vedīs Eiropu atpakaļ pie tās kristīgajām saknēm», ļoti atgādina to, ko runā Putins.

Ijaba ieskatā, nedrīkst aizmirst arī to, ka Ungārijai ir «fantomsāpju kompleksi» par pazaudētajām teritorijām, tāpat kā Krievijai. Politiķis norādīja, ka Ukrainā ir diezgan ievērojama ungāru minoritāte Aizkarpatu apgabalā, kurai ir atšķirīgāka nostāja pret Krievijas agresiju, atrodoties diezgan tālu no frontes līnijas. Arī to Orbāns izmanto, uzdodoties par ungāru interešu aizstāvi ne tikai Ungārijā, bet arī citviet, kur vēršas pret ungāriem, piemēram, Kijivas «sliktā valdība».

«Tieši to pašu saka arī Putins, kurš valstī izmanto atrunu, ka Krievija rūpējas par savējiem tuvākajās ārzemēs. Orbāns izteikti kopē Putinu, nemaz nerunājot par gluži praktiskām lietām — veidot režīmam pietuvinātus uzņēmējus, kuri nodrošina lielu daļu atbalsta dažādiem politiskiem projektiem. Tāpat valdība uztur masu medijus, kuri ietur tikai vienu «pareizo» līniju. Vienīgi Orbānam nav tādas brīvības savu sapņu īstenošanā, kāda ir Putinam,» sacīja politiķis.