Hipotekārā kredīta procentu likmes Latvijā – starp neizdevīgākajām eirozonā

Raudzīšanās tālā nākotnē jau tā ir nervoza padarīšana, kas var atbaidīt no pirkuma veikšanas, un tai vēl pievienojas sarunas ar banku. Diemžēl tūkstošiem kredīta pieteicēju Latvijā saņēmuši tādu piedāvājumu, ka nolaižas rokas. 20 vai 30 gadu laikā jāpārmaksā desmitiem tūkstoši eiro.

Lai saprastu situācijas nopietnību, atliek paskatīties uz eirozonas valstu hipotekāro kredītu procentu likmju līknēm. Kopš 2015. gada Latvijā ir pārliecinoši augstākā vidējā likme visā ziemeļaustrumu reģionā. Neizdevīgākus piedāvājumus saviem klientiem piedāvā vien Grieķijas, Īrijas un dažkārt arī Maltas bankas. Mūsu reģionā ar Latvijas banku piedāvājumu, kas nu jau gadus piecus svārstās 2,4-3 procentu plus Euribor robežās atsevišķos mēnešus «sacentusies» vien Igaunija. Daudzās citās Eiropas Savienības vienoto valūtu izmantojošajās zemēs procentu likme ir krietni zemāka. Austrijā, Vācijā, Francijā, Portugālē, Slovākijā un Luksemburgā tā piecus gadus nav pārsniegusi 2% robežu. Līdz ar to eirozonas vidējais rādītājs no 2% 2016.gada vasarā ir nokrities uz 1,3% šobrīd, kamēr Latvijā joprojām maksājam vismaz 2,4%.

Vēl interesantāks gadījums ir Somija, kurā kopš 2017. gada rudens hipotekārā kredīta procentu likme nav pārsniegusi 1%. Interesanta tā ir tieši ar to, ka Somijā darbojas un kredītus izsniedz liela daļa to pašu zviedru banku, kas operē Baltijas tirgū. Šobrīd tās ziemeļniekiem aizdod naudu mājokļa kredītiem ar pavisam niecīgu uzcenojumu. Vidējā likme ir vien 0,7%. Kāpēc viena un tā pati banka divās kaimiņvalstīs piedāvā tik atšķirīgus nosacījumus? Vai tiešām Somijā atmaksāšanas riski ir vairāk nekā trīs reizes zemāki nekā Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, ņemot vērā, ka bankas ļoti skrupulozi atsijā ikvienu pretendentu, par kura spējām maksāt ilgtermiņā tām rodas kaut mazākās šaubas.

Neizdevīgi piedāvājumi tikai veicina Latvijā pastāvošo paradoksu – no vienas puses bankas vilinošās reklāmās aicina iegādāties plašus, gaišus, mūsdienīgus dzīvokļus jaunajos daudzīvokļu māju projektos, bet no otras «atšuj» potenciālos pircējus vai arī nosaka tādu procentu likmi, kas padara mājokli faktiski nepieejamu. Jo īpaši jaunām ģimenēm, kurās nesen piedzimuši bērni un ienākumi vēl nav tik lieli kā vēlākos karjeras izaugsmes posmos.

Statistika rāda, ka 2020. gadā Latvijā pavisam ir notikuši tikai 2556 darījumi ar jaunajiem dzīvokļiem, no kuriem 68% ir ekonomiskajā segmentā. Šā gada 1. ceturksnī Latvijā nekustamo īpašumu darījumu skaits ir samazinājies vēl vairāk un arī izsniegto kredītu apjoms mājokļa iegādei sarucis no 292 līdz 289,8 miljoniem eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Divarpus tūkstoši jaunu mājokļu gadā nav daudz, zinot, cik daudz cilvēku joprojām dzīvo savu laiku nokalpojušās pirmskara mājās. Un ņemot vērā, ka šobrīd būvniecības stadijā ir gandrīz divi tūkstoši jaunu dzīvokļu un vēl gandrīz 7000 tiek plānoti, iegādes potenciāls ir daudz augstāks.

Pieredze rāda, ka potenciālie mājokļa pircēji pēc neizdevīga piedāvājuma saņemšanas no savas bankas atmet sapņus par jaunu mājvietu un turpina dzīvot vecajā, vai īrē dzīvokli no kāda namsaimnieka. Cilvēki sagaida, ka viņu banka, kurā ilgus gadus saņemta alga, piedāvās izdevīgākos nosacījumus, tādēļ pat neizpēta citas iespējas. Savukārt citi nav gatavi veikt piņķerīgo migrāciju uz citu universālo banku, kas bieži vien ir obligāta prasība hipotekārā kredīta noformēšanai.

Tieši tādēļ mudinu visus potenciālos mājokļu pircējus ļoti rūpīgi izvērtēt specializēto banku piedāvājumus. Bieži vien tās spēj piedāvāt ne vien zemāku procentu likmi, bet arī izdevīgākus atmaksas nosacījumus. Piemēram, iespēju jaunām ģimenēm sākumā nemaksāt kredīta pamatsummu, tādējādi pirmos 10 vai pat 20 gadus ik mēnesi pārskaitot aizdevējam pat trīsreiz mazāku summu nekā būtu jāmaksā par identiska mājokļa īri. Līdz ar to vairāk naudas paliek pāri ikdienas tēriņiem, un lielākā kredīta daļa jāatmaksā vien tad, kad bērni jau izauguši un ienākumi krietni palielinājušies.