Ģimenes ārstiem nav īsti skaidrības, kā rīkoties gadījumos, kad paliek pāri vakcīnas pret Covid-19

Princis ir pārliecināts, ka šādu gadījumu būs retums, bet viņam arvien nav atbildes uz jautājumu, kā rīkoties šādos gadījumos, kad vakcīnas netiek izmantotas. «Nedrīkstētu pieļaut, ka vakcīnas ietu zudībā, tādēļ būtu jārīkojas operatīvi, piemēram, ar atlikušajām vakcīnām varētu vakcinēt citu grupu pārstāvjus, bet, ko darīt, ja ātri neatrod šādu vakcinējamu personu no citas grupas,» jautāja ģimenes ārsts.

Tomēr Princis atzina, ka ģimenes ārstu praksēs pirmajās dienās par iespēju vakcinētie pret Covid-19 ir liela atsaucība — daudzi pacienti zvana un piesakās vakcinēties.

«Tāpat pamazām pieaug ģimenes ārstu prakšu skaits, kas veiks vakcinācijas procesu, es domāju, ka lielākā daļa būs gatava to darīt, jo mēs lēnām iešūpojamies. Piemēram, man ir vairāk nekā 400 pacientu un tikai viena māsa, līdz ar to es nespēšu daudzus savakcinēt, nedēļā tie varētu būt kādi 20 pacienti,» stāstīja Princis.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šorīt TV3 raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka ir lūgts mediķiem censties vakcinācijas rindu plānot tā, lai tajā pierakstīto cilvēku skaits atbilst vakcīnas flakona devu skaitam. Tomēr, ja gadījumā kaut kas paliek pāri, tad uz vakcināciju vajadzētu pasaukt, piemēram, cilvēku no grupas «60 plus ar hroniskām slimībām».

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīga panorāma» šorīt akcentēja, ka ģimenes ārstiem būtu jācenšas vienai reizei sarunāt tik daudz pacientu, lai izlietotu veselu vakcīnas ampulu, tādējādi neļaujot iet zudumā vakcīnai pret Covid-19.

Tikmēr analizējot Covid-19 izplatības datus Latvijā, Princis sacīja, ka tie ir cerīgi, jo slimnīcas vairs nav tik ļoti pārslogotas un teikt, ka no drošības pasākumiem nav efekta, nebūtu pareizi. «Signāli par situācijas uzlabošanos ir redzami. Tāpat riski par Dienvidāfrikas un Lielbritānijas paveidiem ir reālistiski,» sacīja Princis.

Viņš neizslēdza iespēju, ka lielākais šo gadījumu skaits varētu izraisīt jaunu vilni, bet tie dati, kas šobrīd ir pieejami vēl neliecina, ka minētās bažas var piepildīties.

Jau ziņots, ka šonedēļ senioru vakcināciju pret Covid-19 sāka ģimenes ārsti, kuri par to noslēguši līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).

Otrdien pret Covid-19 vienā diennaktī potēto personu skaits pirmo reizi pārsniedzis 2100. Turpinot pieaugt vakcinācijas tempam, aizvadītajā diennaktī pret koronavīrusu vakcinētas kopumā 2116 personas.

Otrdien vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus «E-veselības» sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram, šodien aktualizētajā statistikā pirmdien vakcinēto personu skaits ir pieaudzis par 127 cilvēkiem — no 1534 kā tika ziņots vakar, līdz 1661.

Kopumā pēdējās septiņās dienās vakcīnas pirmo vai otro devu kopumā saņēma 10 204 personas, kas ir vidēji 1458 cilvēki dienā, kas atbilst veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) iepriekš publiski nospraustajam mērķim, proti, ik dienu vakcinēt vismaz 1000 cilvēku, gan pagaidām nesasniedzot mērķi diennaktī vakcinēt vidēji 2000 cilvēku. Šo mērķi izdevās izpildīt pirmo reizi vien vakar.

Vairums jeb 2085 otrdien vakcinētie saņēmuši vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu. Savukārt 31 cilvēks noslēdzis vakcināciju pret Covid-19, saņemot vakcīnas otro devu.

Starp otrdien poti pret Covid-19 saņēmušajiem bijuši 274 sociālo aprūpes centru (SAC) klienti, 96 cilvēki no citas paaugstināta riska grupas, 1124 personas vecumā virs 60 gadiem, 192 ārstniecības personas, 146 ārstniecības iestāžu darbinieki, 177 SAC darbinieki.