Visu Eiropu, izņemot galējos ziemeļaustrumus, pārklājis silta gaisa slānis, zem kura «iesprūdis» vēsāks gaiss. Gaisa slāņu sajaukšanos kavē plašs augsta spiediena apgabals.
Nedēļas vidū sliktākā gaisa kvalitāte gaidāma Centrāleiropā, arī Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Latvijā gaisa kvalitāte nedaudz uzlabosies, salīdzinot ar situāciju nedēļas sākumā.
Piektdien Eiropā, mainoties sinoptiskajai situācijai, no ziemeļrietumiem sāks ieplūst tīrāks gaiss, arī Latvijā ievērojami samazināsies galvenā piesārņojuma — cieto daļiņu PM2.5 un PM10 — koncentrācija.
Sākotnējie dati liecina, ka piesārņojums ar daļiņām PM2.5 šajās dienās Latvijā caurmērā ir augstāks nekā 2020.gada oktobra sākumā, kad gaisu piesārņoja ugunsgrēku dūmi no Krievijas un Ukrainas, bet daļiņu PM10 koncentrācija valstī kopumā nav tik augsta.
PM10 ir putekļi, kuru diametrs ir līdz 10 mikrometriem, PM2.5 — cietās daļiņas ar diametru līdz 2,5 mikrometriem. Vairāk nekā pusi no PM10 piesārņojuma veido PM2.5 daļiņas. PM2.5 daļiņas galvenokārt rodas degšanas procesos.
Iedzīvotāji, jo īpaši jutīgākie, var izjust gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību. Cilvēkiem ar elpceļu un sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām būtu jāierobežo pastaigas un jebkāda veida liela fiziskā slodze. Ikvienam, ja sāk sūrstēt kakls vai nāk klepus, jāierobežo fiziskās aktivitātes.
Jāņem vērā, ka iekštelpās var uzkrāties lielāks gaisa piesārņojums nekā ārā. Galvenie PM2.5 un PM10 piesārņojuma avoti iekštelpās ir krāsnis un plītis, īpaši malkas apkure un ēdiena gatavošana augstā temperatūrā jeb cepšana, kā arī smēķēšana un sveču vai smaržkociņu dedzināšana.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.