ES ziņojumā Latviju min sintētisko narkotiku ražošanas un opioīdu risku kontekstā

«Eiropas narkotiku ziņojumā 2026: tendences un attīstība» apkopota jaunākā pieejamā informācija par narkotiku lietošanu, ar to saistīto kaitējumu, narkotiku piegādi, ārstēšanu un kaitējuma mazināšanas pasākumiem Eiropā. Ziņojums balstīts ES dalībvalstu, Norvēģijas un Turcijas sniegtajā informācijā, kā arī sadarbības projektu un monitoringa tīklu datos.

Ziņojuma mērķis ir sniegt pārskatu par Eiropas narkotiku situāciju līdz 2025. gada beigām, tomēr EUDA norāda, ka ne visi dati aptver visu šo laiku. Daudzas nacionālās datu kopas ir par 2024. gadu, jo datu apkopošanai un iesniegšanai nepieciešams ilgāks laiks. Aģentūra arī uzsver, ka narkotiku lietošanas un tirgus tendenču uzraudzība ir metodoloģiski sarežģīta, tāpēc nepieciešama piesardzība, salīdzinot valstis pēc viena rādītāja.

Ziņojumā norādīts, ka 2024. gadā ES dalībvalstis ziņoja par 63 sintētisko katinonu ražošanas vietu likvidēšanu, un viena no tām bija Latvijā.

Kopumā sintētisko katinonu apjoms, par kura izņemšanu vai importu ES dalībvalstis 2024. gadā ziņoja ES agrīnās brīdināšanas sistēmai, sasniedza 48,5 tonnas. Salīdzinoši 2023. gadā šis apjoms bija 37 tonnas, bet 2022. gadā — 27 tonnas. Galvenās vielas bija 2-MMC, NEP, 4-CMC un MDPHP.

Rīgas dati ziņojumā minēti arī lietoto šļirču atlieku analīžu kontekstā. Eiropas Šļirču savākšanas un analīzes projekta «Escape» 2024. gada dati liecina, ka Rīgā analizētajās šļircēs konstatēti dažādi opioīdi un stimulanti. Amfetamīns Rīgā konstatēts 52% analizēto šļirču, metamfetamīns — 38%, bet sintētiskie katinoni — 30%.

Ziņojumā norādīts, ka nitazēni ir nostiprinājušies narkotiku tirgū dažās Igaunijas un Latvijas pilsētās, bet Lietuvā ir signāli par to lietošanu dažās pilsētās. EUDA norāda, ka nitazēnu opioīdiem ir būtiska loma Igaunijā un Latvijā, bet ES līmeņa rutīnas datos šīs vielas kopumā nav dominējošas. Rīgā analizētajās šļircēs konstatēti nitazēni un orfīni. N-desetiletonitazēns atrasts 23% šļirču, izotonitazēns — 21%, metonitazēns — 20%, bet protonitazepīns — 4%. Savukārt spirohlorfīns konstatēts 7% Rīgā analizēto šļirču, bet cihlorfīns — 6%.

«Escape» dati arī liecina, ka karfentanils Rīgā konstatēts 16% analizēto šļirču, bet fentanils — zemākā līmenī, proti, 4% šļirču. Ksilazīns, visticamāk kā piejaukums, 2024. gadā Rīgā konstatēts 7% šļirču, bet antipsihotiskais līdzeklis promazīns, kas 2024. gadā identificēts pirmo reizi, Rīgā konstatēts 10% šļirču.

Ziņojuma jauno psihoaktīvo vielu sadaļā norādīts, ka Vācija, Igaunija, Latvija un Lietuva kopā ziņoja par 62% izņemšanas gadījumu un 70% jeb 25 kilogramiem no izņemtā daudzuma.

Kaņepes ziņojumā raksturotas kā visplašāk lietotā nelegālā narkotika Eiropā. EUDA aplēsusi, ka iepriekšējā gada laikā kaņepes lietojuši 15,4 miljoni jauno pieaugušo Eiropā. Ziņojumā norādīts, ka kaņepju tirgus kļūst sarežģītāks, jo pieejami dažādi produkti, to vidū produkti ar augstu iedarbību, ēdamie produkti un sintētiskie vai daļēji sintētiskie kanabinoīdi. Kokaīns ziņojumā raksturots kā viena no Eiropā visplašāk lietotajām nelegālajām narkotikām pēc kaņepēm. EUDA norāda, ka kokaīns ir nozīmīgs ar sabiedrības veselību saistītu problēmu avots.

Kopumā EUDA secina, ka narkotiku pieejamība Eiropā joprojām ir augsta un tirgū ir vairākas vielas, bieži ar augstu iedarbību vai tīrību.

Tirgū vienlaikus ir gan jau zināmas, gan jaunas vielas, par kuru riskiem patērētāju un zinātniskās zināšanas ir ierobežotas. Īpašas bažas saistītas ar saindēšanās un nāves riskiem, lietojot augstas iedarbības vai jaunas vielas, tai skaitā maisījumos un tabletēs, īpaši vairāku vielu vienlaicīgas lietošanas gadījumā.

Ziņojumā uzsvērts, ka Eiropas narkotiku tirgu sarežģī nelegālo narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu tirgus pārklāšanās, kā arī viltotu un novirzītu zāļu parādīšanās.

EUDA norāda, ka straujāka jaunu vielu un tendenču identificēšana kļūst būtiska, lai politikas veidotāji un pakalpojumu sniedzēji varētu sagatavoties iespējamiem riskiem.

Ziņojumā arī norādīts, ka Eiropas narkotiku tirgu ietekmē mainīgas kontrabandas metodes. Pēc tiesībsargājošo un muitas iestāžu aktivitāšu pastiprināšanas lielākajās ostās kontrabandas tīkli diversificē maršrutus, metodes un slēpšanas paņēmienus, piemēram, izmantojot mazākus sūtījumus, pārvadājumus jūrā, sarežģītas slēpšanas metodes un tehnoloģijas.