Karass norādīja, ka karš Ukrainā ir ne tikai Eiropas Savienības (ES) uzmanības centrā, tam ir jābūt visu pasaules demokrātiju uzmanības centrā, jo tas ir karš, nevis sīks konflikts.
Karasa ieskatā, tas ir Krievijas karš pret Eiropas demokrātiju, pret izpratni par demokrātiju, kopīgajām vērtībām un izpratni par līdzāspastāvēšanu. EP priekšsēdētājas vietnieks uzsvēra, ka tas ir karš pret ES un demokrātiju, tāpēc pret šo uzbrukumu ir jācīnās kopā ar visiem mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem.
«ES Padomē nolēmām īstenot piekto sankciju paketi, un tagad mums jau ir jāgatavo sestā un septītā pakete gadījumam, ja Krievija karu neapturēs. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir jādara. Mēs esam daudz iemācījušies, mums ir jānostiprina sava neatkarība no Krievijas — gan drošības līmenī, gan arī enerģētikas līmenī, tāpat mums jāstiprina arī vienotība ES iekšienē. Ja esam vienoti, tad esam arī daudz efektīvāki,» teica Karass.
Viņš arīdzan uzsvēra, ka jāveido kopīga ES ārlietu, drošības un aizsardzības politika, Eiropas enerģētiskā savienība. Tāpat ir jānosūta spēcīga ziņa Krievijai un dalībvalstīm ir vajadzīga lielāka solidaritāte ES.
Karasa ieskatā, nepieciešama arī kopēja bēgļu un migrācijas politika. Lai gan patlaban Polija, Baltijas valstis un Bulgārija uzņem vairumu Ukrainas bēgļu, bet nepieciešams solidaritātes mehānisms arī ES iekšienē, lai valstis varētu viena otrai palīdzēt.
«Man ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu vēstījumam ir trīs pīlāri — cīņa pret Krievijas īstenoto karu un atbalsts Ukrainai tās cīņā par savu brīvību, mieru un suverenitāti, palīdzība bēgļiem un pilnīgas enerģētiskās neatkarības izveide,» sacīja EP priekšsēdētājas vietnieks.
Runājot par sankcijām, Karass akcentēja, ka pret Krieviju piemērotā piektā sankciju pakete ir stingrākā sankciju pakete, kāda jebkad ir apstiprināta. Turklāt sankcijas strādā.
Viņš aicināja ņemt vērā, ka sankcijas nav tikai no ES puses. Blokam ir labas attiecības ar transatlantisko aliansi, ar ASV. Tāpat ES ir stingrs atbalsts arī no Lielbritānijas, Šveices, Austrālijas, Kanādas un citām valstīm. Rietumu pasaule cieši sadarbojas un strādā kopā.
«ES pirmo reizi ir pieņēmusi lēmumu izmantot eiropiešu naudu, lai stiprinātu Ukrainas bruņotos spēkus. Daudzas mūsu dalībvalstis ir nosūtījušas Ukrainai bruņojumu, turklāt citas valstis, kas nav varējušas šādi rīkoties, ir nosūtījušas gan naudu, gan cita veida palīdzību,» teica EP priekšsēdētājas vietnieks.
Viņa ieskatā, šajā ziņā kopš 24.februāra ES ir bijusi vienota. Pēc Karasa paustā, tā ir absolūta nepieciešamība — ja neesam vienoti, tad mēs spēlējam Putina spēli, tieši tāpēc ir dalībvalstīm ir jābūt vienotām.
Kā ziņots, 24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot iznīcināt gan militāro, gan civilo infrastruktūru un nogalinot ne tikai karavīrus, bet arī civiliedzīvotājus.
LETA foto.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.