EP izvērtēs Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus

Turpinoties nelikumīgajam karam Ukrainā un nepastāvot demokrātiskai opozīcijai, pašreizējais režīma līderis Putins oficiāli ieguva 88,48% balsu.

Vēlēšanas notika no martā, apspiežot opozīciju. Tās norisinājās neilgi pēc tam, kad neskaidros apstākļos ieslodzījumā Arktikā mira viens no ievērojamākajiem Krievijas opozīcijas pārstāvjiem Aleksejs Navaļnijs.

Pieņemot rezolūciju, EP deputāti noslēgs debates, kas notika 10.aprīlī. Eiropas Savienība (ES) arī stingri nosodījusi un atteikusies atzīt tā saukto vēlēšanu nelikumīgu rīkošanu Ukrainas teritorijās, ko uz laiku okupējusi Krievija.

Atsevišķās debatēs otrdien, 23.aprīlī, deputāti iztaujās Eiropas Komisijas pārstāvjus par ES pēdējā laika centieniem konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un izmantot tos, lai finansētu kara plosītās Ukrainas uzvaru un atjaunošanas darbus.

LETA jau rakstīja, ka tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski bija vienīgi izrāde Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notika no 15. līdz 17.martam.

Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, jau iepriekš nebija ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās «uzvarēs», paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi bijuši spiesti vai nu atstāt valsti, atrodas cietumā, vai arī tikuši noslepkavoti.

Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu «Meduza» un «Vjorstka» ziņām Kremlis amatpersonām bija izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju. Kā liecina oficiālo «sociologu» veiktā aptauja, Krievijas amatpersonas šoreiz Kremļa vēlmes, domājams, piepildījuši ar uzviju.