EM: Bez pasūtītāju atsaucības tik vērienīgs būvniecības kartelis nebūtu iespējams

«Kartelī ir jāņem vērā arī pasūtītāju loma. Būvdarbu veicējiem, ģenerāluzņēmējiem tikai tad bija jēga sākt sarunas par kādu vienošanos, ja otrā pusē ir dzirdīgas ausis. Bez pasūtītāju atsaucības tik vērienīga karteļa vienošanās nebūtu iespējama,» teica Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka ne vienmēr tā ir bijusi ļaunprātība no pasūtītāju puses. Bieži vien tā ir bijusi nezināšana, vai arī labticīga konkurences sašaurināšana, aizstāvot savas pasūtītāja intereses.

Feldmane uzsvēra, ka nepieciešams rīcības plāns Publisko iepirkumu likuma pilnveidošanai, lai novērstu šādas situācijas nākotnē.

No EM puses tiek veikti divi darbi — vadlīnijas iepirkuma kvalifikācijas prasību izvirzīšanai būvdarbu veicējiem un tipveida noteikumi par publisko iepirkumu būvdarbu līgumu nosacījumiem.

«Nereti publiskajos iepirkumos būvdarbu veicējiem tika izvirzītas pārmērīgas finanšu prasības, kas radīja iemeslus karteļa sarunām. Tāpat šīs prasības nedeva iespēju mazākiem uzņēmumiem pieteikties iepirkumos,» uzsvēra Feldmane.

Viņa piebilda, ka kartelis ir «nožēlojama» situācija, taču atgādināja, ka atklāto karteļa vienošanos nevajadzētu vispārināt uz visu nozari. Feldmane uzsvēra, ka būvniecībā strādā vairāk nekā 5000 uzņēmumu, no tiem aptuveni 100 ir lielie uzņēmumu, kas veic ģenerāluzņēmēju darbu.

Jau ziņots, ka par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padomes (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, iepriekš preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles «Latvija», Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils «Ziemeļblāzma», Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra «Akropole» būvniecību, tirdzniecības centra «Alfa» būvniecību un «Rimi» loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī «Taureņi» un sanatorijā «Jūraslīcis», Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA «Skonto būve», SIA «Latvijas energoceltnieks», SIA «Velve», SIA «Arčers», SIA «Rere būve», SIA «Re & Re», SIA «RBSSKALS būvvadība», SIA «Abora», AS «LNK Industries» un SIA «Merks». Tiesa «RBSSKALS būvvadība» patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma — 6,1% — tika piemērots diviem uzņēmumiem. «Re & Re» piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet «Skonto būvei» — 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. «LNK Industries» piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, «Merks» — 2 688 950,79 eiro apmērā, «Arčers» — 1 998 412,02 eiro apmērā un «Abora» — 1 115 910 eiro apmērā.

«Latvijas energoceltniekam» piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma — 3 329 579,41 eiro, «Rere būvei» — 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet «Velvei» — 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.