Eksperts: Patlaban karš Ukrainā nav radījis sekas, kas apdraudētu ASV eksistenciālās intereses

Garisons atgādinājis, ka tikko notikušajās Ukrainas un ASV amatpersonu sarunās ASV ir atteikušies ļaut ukraiņiem lietot savus ieročus ārpus Kurskas apgabala pa plašākiem mērķiem Krievijas teritorijā. Daudziem šāds ASV lēmums ir neizprotams un dīvains, jo īpaši pēc veiksmīgās ukraiņu operācijas Kurskas apgabalā, spriež Garisons.

Lai izprastu šo, viņaprāt, jāsaprot, ka ASV pozīcija lielā mērā tiek veidota, balstoties uz trīs galvenajiem faktoriem. Tie ir tradicionālās drošības un ārpolitikas koncepcijas, partiju ideoloģiskās nostājas un novembrī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas.

Patlaban ir grūti pateikt, kas šobrīd ietekmē ASV nostāju vairāk, taču visi šie faktori kopā ir svarīgi ne tikai kara Ukrainā kontekstā, bet daudz plašākā ASV attieksmē pret Krieviju, uzsver Garisons. Šie faktori veidos arī ASV reakciju uz potenciālu militāru apdraudējumu kādai no NATO dalībvalstīm, tostarp, Latvijai, viņš akcentēja.

«ASV nostājas veidošanās nav tik vienkārša, kā var šķist, un ir sarežģīts process, kas jāņem vērā arī mums, plānojot mums savu aizsardzību. Skaidrs, ka jebkurā situācijā ASV vadīsies galvenokārt no savām nacionālajām interesēm, nekas nav garantēts un nenotiek automātiski, un būs atkarīgs no konkrētās situācijas apstākļiem,» «Facebook» paudis Garisons.

Viņš arī norādījis, ka pēc Aukstā kara beigām ASV lielu vērību ir pievērsušas atbildīgai kodolieroču lietošanai, kas lielā mērā ir bijis saistīts ar terorisma draudiem un sekām, kas rastos, ja kodolieroči nonāktu teroristu rokās.

Vienlaicīgi, jo īpaši demokrātu partijas aprindās, dominē politika «izvairīšanās no eskalācijas», pauda Garisons. Šīs «skolas» pārstāvji uzskata, ka svarīgi ir izvairīties no jebkādas tiešas militāras eskalācijas starp kodolvalstīm. Tādēļ ASV tradicionāli atturējušās no savu spēku pārāk tuvas nonākšanas saskarē ar Krievijas spēkiem, tai skaitā, savā laikā uzturot aizliegumu ASV spēkiem netuvoties tuvāk par 50 kilometriem pie Latvijas-Krievijas robežas, skaidroja eksperts.

Šī «izvairīšanās no eskalācijas» politika, viņaprāt, vairāk ir raksturīga demokrātiem, nekā tradicionālajiem republikāņiem. Garisons uzskata, ka Krievija ir sapratusi šos ASV ierobežojumus, un izmantoja tos, veidojot savu blefa stratēģiju. 

Otrs nozīmīgs faktors, kā norāda Garisons, ir ASV bailes no Krievijas sabrukuma, kas var novest pie kontroles zaudēšanas pār Krievijas kodolieročiem un to nonākšanas nedraudzīgo valstu vai teroristisku organizāciju rokās. 

Līdzīgi kā sabruka Padomju Savienība, arī Krievijas sabrukums būs process, ko diez vai kāds no āra varēs ietekmēt, skaidroja Garisons, piebilstot, ka ASV uztverē, tās nekad nedarīs neko tādu, kas varētu veicināt Krievijas sabrukšanu.

Garisons pieļauj, ka ASV bažas ir saistītas ar to, ka Ukraiņu tālāks spiediens uz Krieviju var būtiski sašūpot Putina režīmu, uzsākot, ja ne Krievijas sabrukumu, tad radot haosu Krievijā.

Abi augstākminētie faktori ir bijuši ļoti izteikti esošās prezidenta Džo Baidena administrācijas darbībā, uzskata Garisons. Pašlaik gan, Garisona ieskatā, ir grūti prognozēt, kādu politiku izvēlēsies Kamala Harisa, ja kļūst par ASV prezidenti.

Arī demokrātu partijā ir dažādi strāvojumi — kā tie ietekmēs lēmumu pieņemšanu, vēl jāredz, akcentēja eksperts. 

Tāpat Garisons atgādināja, ka jau kādu laiku, ASV ir attīstījusies analītiķu skola, pārsvarā gan republikāņu starpā, kas uzsver, ka ASV primārais drauds ir Ķīna. Tādēļ ASV svarīgākais uzdevums ir gatavoties karam ar Ķīnu — Taivānas vai arī plašāku ASV interešu Klusajā okeānā dēļ, viņš uzskata. Vēl vairāk, daļa šīs skolas pārstāvju arī uzskata, ka ASV ir jāizlīgst ar Krieviju un jāpiesaista Krievija cīņā pret Ķīnu, norāda Garisons.

Ja Tramps kļūs par ASV prezidentu, Garisons pieļauj, ka redzēsim daudz stiprāku izolacionisma politiku, salīdzinot ar viņa pirmo prezidentūru, jo viņš pulcēs ap sevi izteiktus izolacionisma pārstāvju un apzināti izstums tradicionālos republikāņus.

Tramps kā biznesmenis uzskata, ka viņš ar visiem visu var sarunāt, kas gan viņa pirmajā prezidentūrā tā īsti nestrādāja, vērtēja Garisons. Taču kritiskās situācijās šāds pieņēmums nozīmēs, ka var tikt kavēta lēmumu pieņemšana, lai laicīgi izvirzītu vai izvērstu spēkus, viņš piebilda.

«Katrā ziņā, ASV nostājas veidošanās ir sarežģītāka, kā tas var šķist sākotnēji, taču jāsaprot, ka ASV primāri vadās no tiešajām ASV interesēm ne tikai konkrētajā jautājumā, konfliktā vai karā, bet gan, izejot no dažādu interešu un aktieru globālās mijiedarbības,» uzskata Garisons.

Būtiskākais, ka visam pamatā ir ASV eksistenciālās drošības vai arī ekonomiskās intereses, norādījis bijušais valsts sekretārs.