Eksperts: dienestam vajadzētu izvērtēt Krievijas vēstniecības Rīgā slēgšanu spiegu darbības ierobežošanai

LĀI pētnieks uzsvēra, ka ASV ārpolitikā, kas orientēta savu pilsoņu atbrīvošanai no citu valstu cietumiem, šādi gadījumi nav retums. Tādas apmaiņas notikušas, piemēram, arī ar Irānu — pavisam nesen, atmaksājot 6 miljardus ASV dolāru iesaldēto irāņu aktīvu. Tieši šāda pat apmaiņa notika pēc Irānas revolūcijas 1979.gadā.

«Ir grūti nosaukt attiecības par diplomātiskām, ja tās balstās jau uz pieņemtiem Rietumu ieslodzīto atbrīvošanas no Irānas cietumiem standartiem, kur sarunu retorika un materiāla kompensācija ir ierastā prakse. Attiecībās ar Krieviju Rietumiem šāda prakse parāda diplomātisko attiecību limitus, jo diplomātiskas attiecības nepastāv un nav iespējamas,» teica Šrāders.

Viņaprāt, tas ir signāls, ka ir pienācis laiks tām valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, gādājot par savu diplomātu un pilsoņu drošību, slēgt savas vēstniecības, jo diplomātija «sen sevi ir izsmēlusi un normālas attiecības ar Krieviju būs iespējamas pēc vairāku paaudžu nomaiņas», proti, pēc tam, kad Krievijas armija zaudēs karā pret Ukrainu un tiks atbrīvotas visas, arī Gruzijas, okupētās teritorijas.

Pēc Baltijas Aizsardzības koledžas lektora paustā, arī Latvijas ārlietu dienestam vajadzētu nopietni izvērtēt Krievijas vēstniecības Rīgā slēgšanu, lai ierobežotu spiegu darbību Latvijā un Baltijā. Viņaprāt, Latvija būtu tikai ieguvēja, jo diplomātiskās attiecības var atjaunot tad, kad Krievija būs «normāla» valsts, kas ievēro starptautiskos likumus.

Viņaprāt, ieslodzīto apmaiņa starp Rietumvalstīm un Krieviju bija balstīta tikai uz Krievijas interesēm, kuras rezultātā Kremlis ieguva Rietumos sagūstītos krievus, turklāt trīs no ieslodzītajiem bija specdienestu darbinieki. Šrāders arī atzīmēja, ka Krievijai nekad nav interesējuši savi pilsoņi, jo cilvēks šajā valstī, vai tas būtu pašu pilsonis vai citas valsts pārstāvis, nav vērtība. Eksperta ieskatā, šādu apgalvojumu pierāda Krievijas attieksme pret saviem pilsoņiem, kas nesagatavoti, bez apmācības tiek sūtīti karā — gan patlaban pret Ukrainu, gan pagātnē pret Ādolfa Hitlera armiju.

Šrāders skaidroja, ka Rietumiem bija svarīgi atgūt savus pilsoņus, arī Krievijas pilsoņus un demokrātisko opozīciju, lai apvienotu ģimenes un glābtu ieslodzītos no Krievijas cietumiem, kuros nāve vai spīdzināšana ir ierasta prakse. Viņš akcentēja, ka Rietumos ieslodzītie valstspiederīgie un Krievijas opozīcija bija tā, kas publiski un privāti saviem demokrātiski ievēlētiem līderiem regulāri atgādināja par nepieciešamību atbrīvot Krievijā nepamatoti ieslodzītos — gan krievus, gan citus pilsoņus.

Viņš secināja, ka Krievijas spiegiem un specdienestu darbiniekiem tās ir labas ziņas, jo tie, kas atrodas Krievijā, var būt droši, ka viņu dzimtene parūpēsies pēc tam, kad Rietumos tos pieķers spiegošanas noziegumos. Šrādera ieskatā tas ir iedrošinājums tiem Krievijas spiegiem, kas atrodas Rietumos un dara savu darbu Krievijas labā. Arī tie spiegi, kas tikai tiek sagatavoti militāriem uzdevumiem, var justies droši, ka Kremlis par viņiem parūpēsies.

«Krievijas pilsoņi, no tiem lielākā daļa ir lojāli režīmam, joprojām var iekļūt Eiropas Savienībā caur Ungāriju vai citām valstīm, kuras diemžēl nav liegušas pilnīgu Krievijas pilsoņu ieceļošanu Eiropā pēc vairāk nekā divu gadu ilguša Krievijas kara pret Ukrainu,» pauda eksperts.

Jautāts, ja Rietumvalstis un Krievija var vienoties par ieslodzīto apmaiņu, vai pastāv iespēja arī sarunām par kara pārtraukšanu Ukrainā, Šrāders uzsvēra, ka pārtraukums vai pamiers attiecībās starp Rietumiem, Ukrainu un Krieviju, protams, varētu būt Krievijas interesēs, bet tikai tāpēc, lai nodrošinātu papildu resursus vēl aktīvākai kara darbībai pret Ukrainu un, iespējams, arī citām Rietumu valstīm.

Viņš uzskata, ka Rietumiem nevajadzētu raudzīties uz pauzi karā kā iespēju, bet gan ievērot sen redzamus signālus. Šrāders vērsa uzmanību uz to, ka Krievija, komunistiskā Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja kļūst par arvien tuvākiem partneriem un sabiedrotajiem. Eksperts norādīja, ka ASV, Eiropai un Rietumu un tādiem sabiedrotajiem kā, piemēram, Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija, Indonēzija un citām valstīm un teritorijām, kurām šādas alianses attīstība ir eksistenciāls drauds, vajag steidzami domāt par būtiskām investīcijām savas drošības stiprināšana, īpaši militārā un tehnoloģiju nozarēs.

LETA jau rakstīja, ka ceturtdien, 1.augustā, Turcijas galvaspilsētā Ankarā notikusi 26 cietumnieku apmaiņa rietumvalstu un Krievijas starpā, paziņojusi Turcija.

Krievija ieslodzīto apmaiņas ietvaros atbrīvojusi ASV laikraksta «Wall Street Journal» žurnālistu Evanu Gerškoviču un bijušo ASV jūras kājnieku Polu Vīlanu, apliecināja Turcija, kuras izlūkdienests MIT koordinēja apmaiņu.

Kā teikts Turcijas paziņojumā, Ankaras lidostā apmainīti cietumnieki no ASV, Vācijas, Polijas, Slovēnijas, Norvēģijas, Baltkrievijas un Krievijas. Turcijas telekanāls «TRT Haber» vēsta, ka pēc apmaiņas desmit cilvēki dosies uz Krieviju, 13 uz Vāciju, bet trīs uz ASV.

Izdevums «The Insider», atsaucoties uz saviem avotiem, publicējis sarakstu ar cilvēkiem, kurus atbrīvos Krievija un Baltkrievija, un to vidū ir Gerškovičs, Vīlans, ASV radiostacijas «Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība» (RFE/RL) žurnāliste Alsu Kurmaševa, Vācijas pilsonis Riko Krīgers, kurš iepriekš Baltkrievijā tika notiesāts uz nāvi un apžēlots, Vācijas pilsoņi Patriks Šēbelis un Dīters Voroņins, opozīcijas aktīvisti Kara-Murza un Jašins, bijušie Navaļnija štāba koordinatori Lilija Čaniševa, Ksenija Fadejeva un Vadims Ostaņins, kā arī Andrejs Pivovarovs, Oļegs Orlovs, Saša Stočilenko, Kevins Ļiks un Hermans Moigess.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien kā «diplomātijas varoņdarbu» apsveica ieslodzīto apmaiņu ar Krieviju, kuras rezultātā mājās atgriežas Gerškovičs un Vīlans. «Darījums, kas nodrošināja viņu atbrīvošanu, bija diplomātijas varoņdarbs,» pavēstīja Baidens, apstiprinot, ka starp 16 cilvēkiem, kurus Krievija atbrīvoja, bija arī trīs ASV pilsoņi un viens pastāvīgais iedzīvotājs, kā arī pieci vācieši un septiņi krievi.

Krievijas «Telegram» kanāls «Mash» ziņoja, ka Krievijas pusei nodoti iepriekš Slovēnijā atmaskotie Krievijas ārējā izlūkdienesta SVR līdzstrādnieki Duļcevi. Tāpat Krievijai nodoti par kibernoziegumiem apcietinātie Aleksandrs Viņņiks, Maksims Marčenko, Vadims Konoščenko, Vladislavs Kļušins, Vladimirs Dunajevs un Romans Seļezņovs, kā arī Vācijā ar mūža ieslodzījumu notiesātais Vadims Krasikovs, kurš tika notiesāts par bijušā čečenu nemiernieku komandiera nogalināšanu Berlīnes parkā.

Vācija pagājušās nedēļas ceturtdien paziņoja, ka notiesātā slepkavas Krasikova atbrīvošana nebija viegls lēmums. Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Hebestreits lēmumu nosūtīt atpakaļ uz Krieviju Krasikovu pamatoja ar Berlīnes pienākumu pret Vācijas pilsoņiem un solidaritāti ar ASV. Hebestreits arī aicināja «Krievijas un Baltkrievijas vadību atbrīvot visus netaisnīgi ieslodzītos politieslodzītos».