Eksperts: Bulgārija nebloķēs ES atbalstu Ukrainai

Viņš atzīmēja, ka Bulgārijai ir gan vēsturiskas simpātijas pret austrumiem un lingvistiskās saiknes, gan jūtama panslāvisma ietekme līdzīgi kā, piemēram, Serbijā, tomēr valsts iekšpolitiskā specifika ir atšķirīga. Eksperta ieskatā bijušais prezidents Radevs ir viens no valsts neseno gadu vēsturi definējošākajiem politiķiem, savukārt Bulgārijā kopš 2021. gada notikušas jau astotās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

Salīdzinot Bulgāriju ar Ungāriju premjera Viktora Orbāna vadībā, Andžāns atzīmēja, ka Orbāns NATO formātā pieslēdzās Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam, aizkavējot Zviedrijas un Somijas uzņemšanu aliansē, kā arī bija galvenais pretdarbības centrs ES. Pēc eksperta paustā Bulgārijai nav un nebūs tādas drosmes un apņēmības, kāda raksturoja Orbānu.

Vienlaikus Andžāns uzsvēra, ka Eiropā nav pamata pārmērīgam optimismam, jo politiskie procesi Eiropā turpinās, un katra vēlēšanu kārta var nest jaunus pavērsienus, tostarp arī Francijā, kur nākamgad noskaidrosies nākamais prezidents.

Jau rakstīts, ka pēc 91,7% balsu saskaitīšanas Radeva vadītā koalīcija «Progresīvā Bulgārija» (PB) ir vadībā ar 44,7% balsu, tādējādi izcīnot 130 no 240 deputātu vietām un nodrošinot sev absolūto vairākumu, liecina Bulgārijas Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie rezultāti.

Šī ir vienas politiskās apvienības pārliecinošākā uzvara kopš 1997. gada, kad uzvarēja centriski labējā proeiropeiska koalīcija.

Ekspremjera Boiko Borisova vadītā konservatīvā partija «Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību» (GERB) saņēmusi 13,4% balsu, savukārt prorietumnieciskā liberālā koalīcija «Mēs turpinām pārmaiņas» — 13,2% balsu.

Parlamentā iekļuvusi arī galēji labējā, prokrieviskā partija «Vazraždane» («Atdzimšana»), kā arī Kustība par tiesībām un brīvību (DPS), kas pamatā pārstāv turku minoritāti, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

«PB ir nepārprotami uzvarējusi — cerības uzvara pār neuzticību, brīvības uzvara pār bailēm,» žurnālistiem pie savas koalīcijas biroja Sofijā paziņoja Radevs.

Viņš piebilda, ka Bulgārija «pieliks visas pūles, lai turpinātu savu eiropeisko ceļu».

«Bet ticiet man, spēcīgai Bulgārijai un spēcīgai Eiropai ir nepieciešama kritiskā domāšana un pragmatisms. Eiropa ir kļuvusi par upuri savām ambīcijām būt par morālo līderi pasaulē ar jauniem noteikumiem,» norādīja bijušais gaisa spēku ģenerālis.

Radevs ir paziņojis, ka atbrīvos Bulgāriju no «oligarhiskā pārvaldības modeļa».

Viņš pagājušajā gadā atbalstīja pretkorupcijas protestus, kas gāza iepriekšējo konservatīvo atbalstīto valdību.

Lai gan Radeva koalīcija ir ieguvusi pārliecinošu vairākumu parlamentā, nozīmīgām tiesiskām vai konstitucionālām pārmaiņām ir nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, kas nozīmē, ka viņam būs jāmeklē sabiedrotie.

Borisovs, kas gandrīz desmit gadus faktiski nepārtraukti vadīja valsti, svētdien apsveica Radevu, taču uzstāja, ka «uzvarēt vēlēšanās ir viena lieta, bet pārvaldīt — cita».

65 gadus vecais Borisovs ir noraidījis apgalvojumus, ka Radevs ienes politikā kaut ko jaunu, vienlaikus uzsverot savas partijas «ārkārtīgi proeiropeisko nostāju», tostarp atbalstu Ukrainai un ES.

Savukārt Radevs ir aicinājis uz «praktiskām attiecībām ar Krieviju, kuru pamatā ir savstarpēja cieņa un vienlīdzīga attieksme».

Viņš kritizē aizsardzības līgumu, ko pagājušajā mēnesī parakstīja Bulgārija un Ukraina, kas cīnās pret Krievijas agresiju.

Bijušais prezidents iebilst arī pret ieroču piegādi Ukrainai, lai gan solījis, ka neizmantos veto, lai bloķētu ES lēmumus.

Vēlētāju aktivitāte svētdien notikušajās vēlēšanās ir pārsniegusi 50%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2021. gada aprīļa. 2024. gada vēlēšanās pie urnām devās tikai 39% balsstiesīgo, un tas liecināja par plašo sabiedrības neuzticēšanos politikai.

Šīs Bulgārijā bija jau astotās pirmstermiņa vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā.

Radevs gada sākumā atkāpās no prezidenta amata, kurā bija aizvadījis deviņus gadus, lai varētu startēt parlamenta vēlēšanās, pretendējot uz valdības vadītāja krēslu.

Bulgārija atrodas nerimstošā politiskajā krīzē kopš 2021. gada, kad pretkorupcijas protestu dēļ krita ilggadējā premjerministra Borisova valdība.

Kopš tā laika nevienai valdībai nav izdevies noturēties ilgāk par gadu.