Eksperte: Lielākā daļa no iespējamiem ministriem ir ar pietiekami lielu politisko pieredzi

Viņas ieskatā, «Jaunā vienotība» (JV) varētu papildināt savu ministru klāstu ar spēcīgu kandidāti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam. Kā iespējamā ministre minēta Saeimas deputāte, kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV).

«Bērziņa varētu būt veiksmīga izvēle veicamo reformu izglītībā un, iespējas, veselības nozarē kontekstā. Viņai ir izpratne par reģionu iedzīvotāju interesēm un vajadzībām, ņemot vērā, ka viņa ilglaicīgi bijusi novada vadītāja un pārzina Latvijas reģionu specifiku,» sacīja Metla-Rozentāle.

Ekspertes ieskatā, starp jaunās valdības veidotājiem bijušas debates par to, kā sadalīt ministru posteņus starp Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un «Progresīvajiem», jo publiskajā telpā izskanējušas vairākas versijas par kandidātiem uz atsevišķiem ministru amatiem.

Pastāv iespēja, ka labklājības ministrs būs Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS). Tā kā politiķis ir bijis labklājības ministrs gan Laimdotas Straujumas, gan Valda Dombrovska (JV) valdības laikā, līdz ar to labklājības sfēra viņam ir pieriekami labi zināma, skaidro Metla-Rozentāle.

Politiķis Armands Krauze (ZZS) tiek minēts kā iespējamais zemkopības ministrs. Politoloģe atzīmē, ka Zemkopības ministrijas piešķiršana ZZS ir loģiska partijas ideoloģisko uzstādījumu kontekstā, jo politiskais spēks ir uz reģioniem un lauksaimniekiem vērsta partija.

Runājot par salīdzinošie spēcīgajām un ietekmīgajām ministrijām, ZZS rokās varētu nonākt Ekonomikas ministrija, kur, pēc Metlas-Rozentāles paustā, ir kandidāts bez lielas pieredzes vadošos politiskos amatos. Viņa uzsver, ka Kasparam Melnim (ZZS) ir laba pieredze uzņēmējdarbībā. Viņš ir saistīts ar nozari un labi varētu pārzināt, piemēram, nodokļu jautājumus un problemātiku, dažādu uzņēmējdarbības sektora intereses un arī problēmas.

Ekspertei nedaudz mulsinoša šķiet kultūras ministra kandidatūra. Iepriekš izskanēja ziņas, ka ZZS šim amatam varētu virzīt kādreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju un partijas «No sirds Latvijai» pārstāvi Gunāru Kūtri (ZZS). Politiķis gan aģentūrai LETA atzīmēja, ka viņam šāds piedāvājums neesot izteikts un izskanējušie pieņēmumi, ka viņš varētu ieņemt šo amatu, ir baumas.

«Ja mēs gribam jaunu, modernu un dinamisku Latvijas kultūras telpas attīstību, šķistu, ka Kūtra kandidatūra, iespējams, varētu būt nedaudz par konservatīvu šim amatam,» sacīja politoloģe.

Savukārt, runājot par «Progresīvajiem», Metla-Rozentāle uzsver, ka politiskā spēka pārziņā nonākušas divas ļoti respektablas ministrijas. Viena no varētu būt Aizsardzības ministrija. «Progresīvie» varētu ministra amatam virzīt Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Sprūdu (P).

«Aizsardzības ministrijā ir pietiekami reglamentēta darba rutīna. Ministram nav jābūt cieši saistītam ar aizsardzības sfēru, lai varētu vadīt ministriju. Aizsardzības ministra amats ir pamanāms un veicina partijas pozitīvā tēla attīstību,» sacīja politoloģe.

Eksperte uzsvēra, ka Satiksmes ministrija, ko varētu vadīt «Progresīvo» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, tiek dēvēta par «bagāto ministriju», kurā ir liela finanšu plūsma. Šī ministrija vienmēr ir interesanta partijām arī tāpēc, ka ministrijai ir liels ierēdniecības aparāts, kurā bieži vien tiek iepludināti partijai pietuvināti cilvēki.

Viņa uzsvēra, ka Brikšenam ir liela pieredze satiksmes jomā. Dombrovska valdības laikā politiķis bija satiksmes ministra Aivija Roņa padomnieks. Tāpat Brikšens ir darbojies gan «Pasažieru vilciens», «airBaltic» padomē, gan bijis iesaistīts «Rail Baltica» projektā.

«Brikšens ilgstoši bijis pietuvināts satiksmes sfērai, bijis saistīts ar politisko eliti. Kopumā runājot par «Progresīvo» ministru kandidātiem, var teikt, ka tie ir nevis jaunie politiķi bez pieredzes, bet tādi, kas bijuši pietuvināti politiskajai elitei,» sacīja Metla-Rozentāle.

Runājot par iespējamo veselības ministru, bijušo ierēdni Edgaru Labsvīru no «Progresīvajiem», politoloģe norādīja, ka viņš saistās ar Covid-19 sāgu un masku iepirkuma skandālu. Tāpat Labsvīrs strādāja Vakcinācijas birojā un viņa kompetencē bija veicināt vakcinācijas aptveres palielināšanu, kas Latvijā nesekmējās. Politoloģes ieskatā, bijušais ierēdnis ir pretrunīga kandidatūra, ņemot vārā Labsvīra iepriekšējo darbību.

Aicināta vērtēt koalīcijā panākto vienošanos, ka ZZS nepretendēs uz tieslietu, iekšlietu, aizsardzības, ārlietu ministru posteņiem, lai mazinātu sankcijām pakļautā bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi, Metla-Rozentāle norādīja, ka JV neplānoja atteikties no tām ministrijām, kas bijušas politiskā spēka pārziņā iepriekš, līdz ar to ārlietas un tieslietas automātiski tiek izslēgtas no piedāvājuma klāsta.

«Ministrijas, kuras nebija JV pārziņā un par kurām teorētiski ZZS varēja domāt, manuprāt, tas ir prātīgs lēmums, lai ārēji noņemtu bažas un opozīcijā esošās partijas, sabiedrība, žurnālisti uzreiz nebakstītu ar pirkstu, ka tās ir ministrijas, kur Lembergam varētu būt kāda interese ietekmēt procesus,» sacīja politoloģe.

Viņa atzīmēja, ka viens ministrs nedarbojas un nevar strādāt individuāli, piemēram, tikai Lemberga interesēs. Ministri valdībā sadarbojas un kooperējas, līdz ar to šādas posteņu sadalījums nedod nekādas garantijas. Politoloģes ieskatā, tā vairāk ir rīcība, lai neprovocētu liekus komentārus un kritiku. Tas ir veids, kā nedaudz ierobežot oponentu iespējas norādīt uz jaunās valdības trūkumiem.

LETA jau rakstīja, ka gan publiskajā telpā, gan kuluāros iezīmējušies vairāki iespējamie kandidāti uz Saeimas priekšsēdētāja un ministru amatiem līdz ar valdošās koalīcijas potenciālo nomaiņu.

Saeimas priekšsēdētāja amatam no ZZS rindām cita starpā izskan arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa kandidatūra.

Tajā pašā laikā arī netiek izslēgta arī iespēja Valainim ieņemt amatu valdībā. No izšķiršanās šajā jautājumā varētu būt atkarīgs, cik aktuāla būtu iespēja parlamenta augstākajam amatam apsvērt arī deputātu Kūtri.

Joprojām tiek minēts, ka parlamenta deputāts, Saeimas sekretārs parlamenta prezidijā Krauze varētu tikt virzīts zemkopības ministra amatam, tāpēc pašlaik neesot zināms, cik ļoti Krauze būtu jāsasaista ar iespēju ieņemt Saeimas priekšsēdētāja amatu.

Aizvien drošāk iezīmējas, ka ārlietu ministra amatu ieņemtu pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Līdz ar to Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Sprūds varētu ieņemt aizsardzības ministra amatu, kuru šim krēslam «Progresīvie» pieteica vēl pirms 14.Saeimas vēlēšanām.

Tāpat kā iespējams kandidāts no «Progresīvajiem» uz veselības ministra amatu tiek minēts, bijušais Nacionālā veselības dienesta direktors Labsvīrs. «Progresīvo» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Briškens iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» atgādināja, ka Labsvīrs bijis partijas savulaik piedāvātais «ēnu kabineta» veselības ministra amata kandidāts.

Kā trešais amats «Progresīvajiem» varētu būt satiksmes ministra postenis, uz kuru varētu virzīt Briškenu, kuram ir pieredze satiksmes jomā, tajā skaitā savulaik saistībā ar «Rail Baltica» projekta virzību.

Tomēr drošāk gan par kandidātu, gan amatu sadalījumu varētu runāt, sarunām ritot uz priekšu. Tiek prognozēts, ka sarunas par atbildības jomām varētu turpināties līdz nākamās nedēļas vidum.

Vēl notiekot diskusijas, vai «Apvienotā saraksta» pārziņā esošajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jānonāk ZZS vai «Jaunās vienotības» (JV) atbildībā. Ja VARAM nonāktu ZZS atbildībā, tad kā viens no iespējamiem kandidātiem tiek minēts Saeimas deputāts Augulis, kuram jau ir ilga pieredze valdības darbā.

Atbildību pār kultūras ministra amatu varētu vēlēties saņemt arī ZZS, tomēr pašlaik vēl neesot droši zināms, kuras partijas pārraudzībā nonāktu minētais postenis. Tiek pieļauts, ka ZZS varētu tikt uzticēta arī atbildība pār labklājības jomu, kur politiskajam spēkam jau ir iestrādes.

Attiecībā uz JV ministriem tiek norādīts, ka lielas izmaiņas nav gaidāmas, līdz ar to lielākā daļa vai pat visi, kuriem nemainās amats, varētu turpināt iesākto.

Ja Iekšlietu ministrija nonāktu JV atbildībā, tad tiek pieļauta iespēja ministra postenim virzīt kādreizējo iekšlietu ministru, pašreizējo Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kozlovski (JV). Kuluāros tiek uzsvērta gan viņa iepriekšējā pieredze darbā Drošības policijā, gan tas, ka tieši Kozlovska laikā pēc būtības esot sākusies austrumu robežas nostiprināšana.

Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma», atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, vēstīja, ka Saeimas deputāte, kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Bērziņa varētu vadīt VARAM, Melnis varētu būt Ekonomikas ministrs, bet Kūtris, kurš minēts arī kā Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāts, ieņemtu kultūras ministra amatu. Savukārt Augulis, kurš iepriekš apsvērts kā potenciāls VARAM vadītājs, varētu kļūt par labklājība ministru.

Kā LETA jau vēstīja, JV, ZZS un «Progresīvo» veidotā topošā koalīcija Ministru prezidenta amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) vadībā sākusi strādāt pie jaunās valdības deklarācijas, koalīcijas līguma un pielikuma par neatliekamajiem darbiem, kas paveicami līdz decembrim un janvārim, veidošanas.

Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus apņēmies atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, «Gods kalpot Rīgai» valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Kā ziņots, 1.septembrī līdz ar «Apvienotā saraksta» paziņojumu par nepievienošanos, viņuprāt, «Lemberga valdībai», tapa skaidrs, ka valdību turpinās veidot trīs politiskie spēki — JV, ZZS un «Progresīvie».