Ekonomists: EM piedāvājums samazināt darba nespējas lapu kompensācijas būtiski nemainīs situāciju

Viņaprāt, šis piedāvājums nedaudz samazinās motivāciju ņemt slimības lapas, samazinot garantijas strādājošajiem, taču galvenās problēmas paliks nemainīgas — darbnespēju lapu finansiālais slogs joprojām pamatā gulsies uz darba devējiem un nekādā veidā netiek piedāvāts pēc būtības risināt nepamatotu lapu izsniegšanas jautājumu. 

Tāpat Āboliņš norāda uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pausto, ka vairāk nekā pusē no darba nespējas lapu gadījumiem tās tika noformētas uz maksimālo termiņu — deviņām dienām. Ekonomists uzsver, ka tas ir loģiski, jo finansiālais zaudējums no darba nespējas lapas ir pirmajās dienās, un motivācija atgriezties darbā ātrāk ir minimāla. 

«Vēl vairāk samazinot kompensācijas apmēru pirmajās dienas, nemazināsies darba ņēmēju motivācija ņemt darba nespējas lapu uz pilnu laiku ko apmaksā darba devējs,» uzskata Āboliņš.

Jau ziņots, ka Veselības ministrijas (VM) ieskatā darbnespējas lapu kompensācijas samazināšana var novest pie savlaicīgas nevēršanās pēc medicīniskās palīdzības, kas var rezultēties sarežģītākās veselības problēmās ilgtermiņā.

Kā biežākos darbnespējas lapu cēloņos VM min asinsrites, elpceļu, endokrīnās saslimšanas, kā arī skeleta un muskuļu saslimšanas. Piemēram, 2022.gadā vēl būtisku daļu darbnespējas lapu cēloņos veido Covid-19 un tā radītās sekas. Pieaug arī psihiskas saslimšanas kā darbnespējas lapu cēloņi.

VM uzsver, ka darbnespējas lapu izsniegšana saistās ne tikai ar iedzīvotāju saslimstību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, bet arī ar notikumiem un izmaiņām citos sektoros, piemēram, pensijas vecuma noteikšanu, jo pacienti virs 60 un 65 gadiem biežāk apmeklē ārstu, novērojamas hroniskas saslimšanas ar zāļu lietošanu, kas ietekmē nepieciešamību pēc slimības lapām.

Nepieciešamību izsniegt darbnespējas lapu ietekmē arī prasības izglītojamo izolācijai izglītības iestādēs pie akūtiem saaukstēšanās simptomiem, kā arī darba devēju atsaucību, iespējām strādāt attālināti un tamlīdzīgi. Turklāt darbnespējas lapas visbiežāk izsniedz ne tikai ģimenes ārsts un pediatrs, bet arī arodslimību un arodveselības ārsts, parādot darbnespējas lapu saistību tieši ar darba vidi.

Patlaban likums par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredz sociālo atbalstu, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus. Tas attiecas uz tādiem gadījumiem kā darbspēju zaudēšana sakarā ar slimību vai traumu, nepieciešamība saņemt ārstnieciska vai profilaktiska rakstura medicīnisko palīdzību, nepieciešamība pēc izolācijas sakarā ar karantīnu, ārstēšanās ārstniecības iestādē atveseļošanās periodā pēc slimības vai traumas, ja šāda ārstēšanās nepieciešama darbspēju atjaunošanai, kā arī nepieciešamība kopt slimu bērnu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu vai atsevišķos gadījumos — 18 gadu vecumu. Vēl sociālais atbalsts paredzēts, ja nepieciešama protezēšana vai ortozēšana stacionārā.

VM skaidro, ka ir paredzēts gana plašs gadījumu skaits, kad veselības iemeslu dēļ pacientam var izsniegt darbnespējas lapu ne tikai darba devēju izpratnē gadījumos, kad cilvēks nespēj pārvietoties un ārstējas mājās.

Darbnespējas lapu apmaksas nosacījumi un apmērs ir sociālā atbalsta jautājums nodarbinātajiem, kas netieši skar arī veselības aprūpes jomu. VM skatījumā, rosinot pazemināt nodarbinātajiem sociālo atbalstu darbnespējas gadījumā, nepieciešams izvērtēt arī šāda lēmuma ietekmi uz epidemioloģiskās situācijas potenciālu pasliktināšanos, infekcioziem darbiniekiem dodoties uz darbu un palielinot risku inficēt apkārtējos cilvēkus.

Tāpat tas var novest pie savlaicīgas nevēršanās pēc medicīniskās palīdzības, kas var rezultēties sarežģītākās veselības problēmās ilgtermiņā, uzskata ministrijā.

Turpretī Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienību (LRPOA) satrauc, ka neviens, izņemot VM pausto nostāju, nediskutē par pašas darba nespējas noteikšanas kritērijiem, kas bieži vien ir neizpratnes un abpusējo diskusijas dalībnieku negāciju pamatā.

Apvienības prezidents Aivars Vētra aģentūrai LETA norādīja, ka slimības ārstniecība prasa īpašu režīmu, kas nav savienojams ar pacienta darba gaitu turpināšanu — gultas režīms mājās, ārstēšanās stacionārā vai dienas stacionārā, ambulatora ārstēšanās ar noteiktiem fizikas slodzes vai citiem ierobežojumiem.

Vienlaikus LRPOA uzsver, ka ir jānovērtē pacienta ar slimību saistītie funkcionēšanas ierobežojumi — traucētas spējas veikt noteiktas aktivitātes, kas nepieciešamas konkrētajā profesijā un darba vietā. Piemēram, tās var būt ierobežotas datora lietošanas iespējas redzes, roku kustību un tamlīdzīgu iemeslu dēļ, stigmējoši slimības radīti sejas vai plaukstu uzkrītoši kosmētiski defekti profesijās, kas saistītas ar publisku kontaktu ar citiem cilvēkiem un citi slimības radīti mobilitātes ierobežojumi, kas mobilitātes traucējumu dēļ liedz saprātīgā laikā un saprātīgām pūlēm un izdevumiem nokļūt no mājas darbā un atpakaļ.

Apvienība norāda, ka darba turpināšanai ir vajadzīga pretimnākšana no uzņēmuma vadības, mainot darba vidi un uzdevumus, kas slimības radītos funkcionēšanas ierobežojumus mazina — piemēram, nodrošinot mobilitātes ierobežojumu gadījumā darbu attālināti un tamlīdzīgi.

LRPOA ierosina vienlaikus ar sāktajām diskusijām par darba nespējas kompensāciju sākt diskusiju par funkcionēšanas ierobežojumu kritērijiem darba nespējas noteikšanā slimību gadījumā.

LETA jau rakstīja, ka, turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūru LETA informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai — ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas — 75%.

Vienlaikus LM izvērtējusi citu valstu pieredzi darbnespējas lapu apmaksas kārtībā, secinot, ka lielā daļā valstu kompensācija, ko nodrošina darba devējs pirmajās darbnespējas dienās, ir zemāka. LM ir gatava sarunām par tā saucamās slimības naudas, ko izmaksā darba devējs pirmajās deviņās dienās, pārskatīšanu.

Jakaite norādīja, ka kompensācija 60% apmērā no algas būtu zemākā robeža no slimības otrās līdz trešajai dienai. Savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai zemākā robeža varētu būt 70%. Minētās robežas ir diskusiju objekts, par ko jāpanāk vienošanās. LM nav gatava vēl lielākai kompensācijas mazināšanai.

Attiecībā uz pabalsta, ko šobrīd izmaksā no slimības desmitās dienas, mazināšanu, LM ieskatā izmaiņas nav nepieciešamas. Viņa gan piebilda, ka ir aktualizēts jautājums par to, ka vienas dienas apmaksa, ko šobrīd sedz darba devējs, būtu pārceļama uz apmaksu no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tas ietekmē kompensācijas apmēru, tāpēc tas būtu mazināms, lai nodrošinātu fiskāli neitrālu piedāvājumu, skaidroja Jakaite.